Bērzaunes pagastam Valsts heraldikas komisijā apstiprināts un Valsts prezidenta svinīgi pasniegts savs ģerbonis.
Man tomēr negribētos piekrist apgalvojumam, ka pagasta (senāk Rīgas arhibīskapa vasaļu pils, pēc tam muižas) vārds „Bersohn" ir jāsaprot kā Lāčadēls. Ir taču latviešu vārds „bērzs", un bērzu apkārtnē netrūkst. Ir jau arī Jāņa Mediņa dziesma ar Kārļa Jēkabsona vārdiem „Birzēm rotāts Gaiziņš" un pastkartes veidā izdots Ervina Volfeila akvarelis „Bērzi Gaiziņkalna virsotnē" – Gaiziņu bērzaunieši piesauca par otru savu simbolu.
Protams, daudzus Latvijas vietu vārdus pirmo reizi uz papīra vai pergamenta rakstīja vācieši, tomēr bieži tiem ir vietēja izcelsme. Šajā gadījumā saistība ar koku ir labs izskaidrojums. Galotnes „-one" cilmi lai skaidro valodnieki.
Līdzīgi ne nopietns man šķiet Cesvaines vārda tulkojums „Seši ceļi" – 13. gadsimtā nu gan šeit sešu ceļu krustojums nepastāvēja.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ