Ir maijs, kad cilvēki aktīvi apmeklē savu tuvinieku kapus, lai tos
sakoptu un sastādītu pavasara puķītes, visbiežāk – atraitnītes. Gribu
dalīties savos un citu novērojumos, apmeklējot Visagala kapus, kas
atrodas Lubānas novadā, Indrānu pagastā.
Tik nesakoptus kapus kā
Visagalā citur neesmu redzējusi. Ar katru gadu tie kļūst arvien
nolaistāki. Ir pat tā, ka lapu un atkritumu kaudze nāk iekšā kapos.
Bieži vien kapos nav iztukšotas atkritumu tvertnes, un cilvēkiem, kuri grib izmest izdegušās svecītes, nav pat mazākās iespējas, nepiedrazojot apkārtni, novietot iztukšotos stādu trauciņus. To visu vajadzētu kapu pārvaldniekam redzēt un dot ziņu apsaimniekotājam par tvertņu iztukšošanu. Augšā ir maza atkritumu kastīte, bet tās tilpums taču apsmiekls, un atkritumi tiek nolikti ar visu maisiņu pie kastes. Aktīvās vārnas ātri vien ir klāt, un viss maisiņu saturs drīz vien tiek izrevidēts. Līdz ar to visi atkritumi tiek aizpūsti pa kapu celiņu, pa kapu kopiņām un tīrumu.
Iemesls kapu nesakoptībai, manuprāt, ir vienkārši bezatbildība un slinkums. Šī kapsēta pieder Lubānas novada pašvaldībai, kam būtu pienākums rūpēties. Lūdzu, dariet to! Mēs rūpējamies par piederīgo kapu kopiņām, bet, rūpējoties par savu kapsētu, iesaku pašvaldības amatpersonām atbraukt un apskatīties, kā realitātē izskatās Visagala kapi.
Nav saprotama ūdens kvalitāte, kas tagad vairākus gadus tiek vests, kaut agrāk darbojās ūdens pumpis. Braucot uz kapiem, savā prātā ir jāzīlē, būs vai nebūs atvests ūdens. Bez ūdens sausajā laikā visi stādījumi jūtas gluži kā tuksnesī. Ja ūdens ir, tad jāpadomā, vai tādu – ar smaku – var liet vāzēs. Nomazgāsi rokas, tās odīs pēc vecām olām. Cilvēki, kam jābrauc ar autobusu, saka, ka pēc šāda ūdens lietošanas rokas tā ož, ka pat šoferim jārauc deguns, naudiņu saņemot.
Ar autobusu arī neatvedīsi ūdeni, kaut tālredzīgākie atved pa kādai ūdens pudelei. Noskatījos, ka aprīlī, kad bija ļoti silts, cilvēki no Madonas un citām tālākām vietām bija atveduši un iestādījuši puķītes, bet, ja ūdens nav, tad nav, ar ko aplaistīt, un pēc pāris dienām darbs nes zaudējumus – stādi nokalst.
Aprīlī Visagala kapos bija talka, kur tika aicināti ierasties "kapu klienti". Interesants aicinājums. Paldies viņu darbam, jo sakoptas bija no kapličas veco kapu teritorijas kapu vietas. Domāju, ka būs sakopta vide arī ap O. Kalpaka un novadnieku akmeni, tur vēl aizvien svecītes, vāzes, lapas mētājas. Kapu celiņi – ar lapu kaudzēm.
Kapu nesakoptību pēdējos gados ietekmē arī fakts, ka daudzi cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši.
Ja redzi, ka pie Tava skolotāja vai kaimiņa atdusas vietas ilgi neviens nav bijis, pieej un pastrādā. Redzēsi, ka vakarā varēsi pasmaidīt par savu darbu un just dvēseles mieru.
Padomju laikā bijušo skolas skolotāju, direktoru, Lielā Tēvijas kara veterānu atdusas vietās rīkoja talkas, kad no skolas brauca, lai sakoptu un lai noliktu ziedus. Arī Visagala kapos atdusas vieta ir skolas direktoram Rihardam Grīvam, skolotājai Lāžei. Vecāka gadagājuma cilvēki nepažēlo laiku un rokas, lai sakoptu piemiņas vietas, bet gados jaunākos neesmu manījusi. Tāpat ir ar Oskara Kalpaka pieminekli, kur trīs reizes gadā atbrauc goda viesi, saliek sveces, ziedus, bet pēc tam nav, kas tos novāktu.
24.05.2019.