18. novembris. Varbūt dažiem rodas jautājums, kā šo dienu svinēt… Mēs, Madonas novada politiski represēto biedrība, gatavošanos 18. novembra svētkiem iesākām jau laikus.
Aizbraucām uz Lielvārdi smelties spēku no Daugavas un Lāčplēša akmens, kā arī seno zīmju maģiju no Lielvārdes jostas rakstiem.
Tālāk devāmies uz Rīgu, uz Gaismas pili un jutām enerģijas pārpilnību no tā, ko redzējām un izjutām.
Pēc tam – Lāčplēša diena ar svecītēm pie represēto piemiņas akmens Madonā. Lai katra liesmiņa atgādina par tiem, kas nepārnāca…
Svētdien, 16. novembrī, mūs laipni uzņēma Madonas muzejs, kur jau laikus varējām nosvinēt 18. novembra svētkus.
Starp Leo Kokles gleznām jutāmies ļoti omulīgi un labi savā pulciņā.
Nebija nekādu patētisku runu, vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš pastāstīja par Latvijas karoga vēsturi, parādot arī agrāko laiku videomateriālus. Tas bija interesanti un izzinoši.
… un vai tad arī tagad mazā sarkanbaltsarkanā lentīte katram pie krūtīm nesimbolizējas ar Latvijas karogu, Latvijas neatkarību?
Ir jauki pēcpusdienu pavadīt gaišu un sirdsgudru cilvēku sabiedrībā!
Skolotājs Jānis Bērziņš ar savu vareno balsi uzsāka Latvijas himnu, iesaistot visus klātesošos. Pēc tam dziedājām arī citas tautā iemīļotas dziesmas. Cienājāmies arī ar pašu sarūpēto mielastu, un tā savstarpējās sarunās ātri pagāja laiks.
Šo dienu var nosvinēt dažādi, bet galvenais jau ir tas dvēseles siltums, labestība, kas nāk no cilvēkiem, kuri tev apkārt, un tu aizej mājās ar svētku izjūtu sirdī.
Autore: INESE LEJIŅA,
Madonas novada
represēto biedrība