Saulainas sestdienas viducī, 9. jūnijā, I Meža kapos Rīgā atklāja mākslinieka tēlnieka Āra Smildzera un mākslinieka akmeņkaļa Gunta Pandara veidotu pieminekli latviešu noveles meistaram Jānim Ezeriņam (1891-1924) astoņdesmit astotajā gadā pēc viņa aiziešanas mūžībā.
Šis mākslas darbs pārsteidz ar vienkāršību un oriģinalitāti. Pelēkais granīts ar rakstnieka profila bareljefu it nemanāmi ieplūst Latvijas zemes izauklētajā laukakmenī. Piemineklī iecirstas Jāņa Ezeriņa rindas no dzejoļa „Smeceres sila sapņotājs": „Nu savus sapņus/ Es saulei vedu." Pieminekļa ansamblī lasāmi arī rakstnieka tuvinieku – mātes Lienes, māsas Marijas, sievas Antonijas, meitas Rūtas un mazdēla Marta – vārdi.
Rakstnieks nodzīvojis tikai 33 gadus, bet atstājis bagātu mantojumu īsprozā, dzejā, tulkojis pasaules klasiķu darbus, kā Oskara Vailda „Doriana Greja ģīmetne", Stendāla „Sarkanais un melnais" un daudzus citus. Jāņa Ezeriņa noveles tulkotas angļu valodā, viņa Kopotie raksti izdoti arī trimdā. Novelista spilgtā valoda, izteiksmes vieglums ir avots, kurā smelties tiem, kas strādā ar vārdu. To apstiprināja literāti, kas ar klātbūtni godināja gan rakstnieku, gan viņa dzimtu, – Lija Brīdaka, Olga Lisovska, Ēriks Hānbergs, Vladimirs Kaijaks, Jānis Peters, Māra Svīre. Pieminekļa atklāšanas norisi vadīja literatūras pētnieks Andrejs Grāpis, sveicienus no dzimtā novada teica Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja speciāliste Dace Zvirgzdiņa, par notikumu ieinteresēti bija arī Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja darbinieki. Pieminekli sarūpējusi Jāņa Ezeriņa dzimta, dažādu apstākļu sakritībā kopā liekot ideju, organizatora spējas un, galvenais, līdzekļus.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.06.2012.
Autore: DAINA ZIEMELE
Bauskā