Četrdesmitā diena pēc Lieldienām kristīgajā Baznīcā tiek īpaši svinēta, jo saskaņā ar Evaņģēlijā sacīto Jēzus šajā dienā tika paņemts debesīs. (Mt 28, 16-20):
Pēc Jēzus augšāmcelšanās vienpadsmit mācekļi aizgāja uz Galileju, uz kalnu, kur Jēzus viņiem bija pavēlējis. Un, Viņu ieraudzījuši, tie atdeva godu. Bet daži šaubījās. Tad Jēzus, piegājis klāt, viņus uzrunāja, sacīdams: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā un mācīdami tās pildīt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un, lūk, Es esmu ar jums visās dienās līdz pat pasaules beigām."
Misijas uzticēšana un apsolījums būt kopā ar Baznīcu vienmēr. Ar šo notikumu iezīmējas jauns posms mācekļu dzīvē un darbībā. Svētie raksti skaidri norāda secību: nepieciešamību paklausīt Dievam un tikai tad Viņa klātbūtnes un rūpju piedzīvošana. Tātad, ja nedarām to, ko Jēzus ir licis, tad izjūtas par Dieva tuvumu un atrašanos Viņa vadībā var arī nebūt autentiskas.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.06.2011.
Autors: RIHARDS RASNACIS,
Madonas katoļu draudzes prāvests