Izlasot laikrakstā „Stars" rakstu „Vēlas tūju apstādījumus", ir daļa no Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera un īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas darbu speciālistes Gitas Lutces paustā, kas neatbilst patiesībai.
Laikrakstā „Stars" rakstā „Aizved tirgus būdiņas" Guntis Ķeveris informē, ka tirgus būdiņas tiks aizvestas un tur būs iespēja ierīkot stāvvietas 50 automašīnām, tagad informē, ka stāvvietas mašīnām atradīsies turpat, kur šobrīd ir, un Šķeltā akmens virzienā nekas netiks būvēts. No teiktā var secināt, ka vietā, kur bija tirgus būdiņas, paliks brīvs laukums, bet rakstā „Aizved tirgus būdiņas" ir informācija, ka būs automašīnu stāvvieta. Kā patiesībā būs, nav skaidrības.
Šā gada 22. martā politiski represētie, ejot pie Šķeltā akmens, lai iedegtu svecītes, bijušo tirgus būdiņu laukumu neizmantoja un turpmāk neizmantos. Gājēji virzījās pa Poruka ielu un pa kāpnēm pie Šķeltā akmens.
Guntim Ķeverim politiski represētie nekad nav izteikuši vēlēšanos, lai stādītu apkārt Šķeltajam akmenim lielas tūjas un iekļautu to koku alejā, kas piemiņas vietu aizsegtu no cilvēku skata.
Gita Lutce uz jautājumu, kāds ir viņas viedoklis par Šķeltā akmens apstādījumu veidošanu, norāda, ka pēc viņas viedokļa nebūtu pareizi Šķelto akmeni ielikt dzīvžoga rāmī un nosegt apkārtējo cilvēku skatam. Nav saprotams, no kurienes viņa ņēmusi šādu neloģisku ierosinājumu, jo politiski represētie nekad nav vēlējušies tādu stādījumu variantu, kas nosegtu Šķelto akmeni apkārtējo cilvēku skatam, sevišķi no Poruka un Saules ielas, kur ikdienā ir lielākā cilvēku plūsma.
Minētie nepatiesie fakti ir liecība, ka šīm personām nav saprotams, ko patiesi vēlas politiski represētie.
Politiski represētās personas nepatieso informāciju uzņem ar skumjām izjūtām. Tie, kuri nezina patiesību, tiek muļķoti, un radītas aizdomas, ka kādiem šī vieta nav svēta, kura ir vienīgā mūsu pilsētā. Mēs neesam prasījuši, lai Šķelto akmeni apstādītu dažādās nepareizās variācijās. Vienīgā vēlēšanās, lai Šķeltais akmens būtu atdalīts no laukuma ar cirptu tūju dzīvžoga stādījumu no Saules ielas virzienā uz dzelzceļa pusi un nedaudz uz bijušo dzelzceļa staciju, tā, lai paliktu atklāts skats no Šķeltā akmens uz dzelzceļa sliedēm.
Zināšanai, kā radās ideja, lai Šķelto akmeni norobežotu no tirgus būdām. Madonā ekskursijā viesojās man pazīstama ainavu arhitekte Reinfeldes kundze. Izrādīju pilsētu un Šķelto akmeni. Pilsēta patika, esot dabiskā ainavas reljefā, kopta. Patika arī Šķeltā akmens veidojums. Viņa ieteica, ka vajadzētu atdalīt Šķelto akmeni no tirgus būdām ar cirptu tūju dzīvžoga stādījumu. Tas arī radīja pamatojumu šāda veida stādījumam.
Tūjas stādīt vai nestādīt – par to jālemj apstādījumu speciālistam un šā objekta projekta autoram – arhitektam, nevis nespeciālistiem, vadoties pēc personīgajiem uzskatiem.
Autors: ĀRIJS SEKSTE,
Madonas politiski represēto
biedrības valdes pārstāvis
Redakcijas piebilde. Aicinām Madonas politiski represēto biedrības pārstāvjus jautājumu par iespējamo apstādījumu veidošanu komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietā „Šķeltais akmens" risināt nepastarpināti, vienkopus tiekoties ar visiem pašvaldības speciālistiem, kuri par šo jautājumu ir atbildīgi, un pārrunāt iespējamo risinājumu, pretējā gadījumā situācija, kad viena puse nav sapratusi, ko otra vēlas, radīsies arī turpmāk.