Tikko aizsācies jauns gads. Gribas pasacīt ko labu katram, gribas piedot saviem pāridarītājiem un ticēt nākotnei. Šajos tumšajos ziemas novakaros, laikā, kad saules siltumu izjūtam vismazāk, ziemas saulgriežu svētku siltums un mirdzums ir tik vajadzīgs katram.
Gads atkal aizvadīts – kaut ko atnesis, kaut ko paņēmis līdzi. Kāds kuram tas bijis, grūti citam spriest.
Bija 29. decembra pusdienlaiks, kad Madonas pilsētas 2. vidusskolā, kur izpušķota egle un sirsnīga sagaidīšana, uz saulgriežu svētku svinēšanu posās politiski represētie ar ģimenēm. Šo cilvēku kopā sanākšana gada laikā ir tikai īpašās reizēs, bet tās allaž ir sirsnīgas, tiek šķetināts raibais atmiņu kamols par laikiem un vietām, kas bija jāpavada tālu no Dzimtenes. Tā nebija tikai katra personīgā dzīve, tā bija visas latviešu tautas kopējā drūmā vēsture.
Cēsniekiem jau kopš pirmajām Atmodas dienām ir izveidojusies draudzīga saikne ar madoniešiem. Tā arī 29. decembrī nelielā pulciņā devāmies uz Madonu, kur bija patīkami satikt arī likteņbiedrus no Jēkabpils. Paldies Madonas mūzikas skolas audzēkņiem, kuri Ingrīdas Gailītes vadībā sniedza skaistu svētku koncertu, bet lauku kapela „Šķībais tonis" Rolanda Ignaša vadībā neļāva būt tikai klausītājiem, varēja izlocīt kājas deju ritmā.
Aizvadītajā gadā septiņu cilvēku grupa no Cēsīm devās uz tālo Krasnojarsku, lai pabūtu vietās, kur bija jāatstāj mīļie… Divi vīri, kuriem bija lemts piedzimt pašos ziemeļos, Dudinkas pilsētā, vēl mēroja tālo ceļu līdz turienei, lai iedegtu svecītes vietās, kas tolaik nebija ļauts. Viņiem līdzi devās arī Cēsu zonālā arhīva darbiniece Anda Opoļska, lai piekļūtu pie tur esošajiem arhīva materiāliem, kas tiek apkopoti pēc iespējas Cēsīs vienuviet. Tika redzēts daudz, iegūti materiāli no arhīviem. Par visu redzēto ir izveidota filma, kurā daudzi, to skatoties, atpazīst vietas no liktenīgajām dienām. Madonas ļaudis izteica vēlēšanos redzēt filmu un uzklausīt tur redzēto. Vienojāmies par domu, ka lūgsim Bērzaunes pagasta padomes vadību atļaut Sauleskalna tautas namā ziemas otrajā pusē tikties represētajiem, kuriem būs vēlēšanās, arī no citiem pagastiem, lai atkal uz brīdi pabūtu kopā un atslēgtos no ikdienas rūpēm, domās aizceļotu tālā pagātnē un pārrunātu šodienu.
Atcerēsimies, ka dažreiz morālais atbalsts ir vērtīgāks par materiālo. Būsim stipri, veseli un gaišu domu pavadīti visu nākamo gadu. Lai 2008. gads nes pateicību tiem cilvēkiem, kas ar savu darbu sniedz gaišumu mums katram un visai valstij!
Autore: ZIGRĪDA PEREVALOVA
politiski represētā no Cēsīm