Nāk virsū rudens, jau sāk aizmirsties šīs vasaras karstās dienas. To izjūt arī Ērgļu novada sociālās aprūpes centrā „Kastaņas" dzīvojošie, sildīdamies atvasaras siltajā saulītē.
Rudens tuvošanos viņi mana arī savā ēdienkartē – tur ēdiena piedevās parādās svaigi un mazsālīti gurķīši, tomāti, pēdējā laikā – arī sēņu mērce, desertā reizēm pa arbūza šķēlei vai vīnogu ķekaram. Šogad bijušās Liepkalnes pamatskolas ābeļdārzā kapitāla neraža un Voldemāra pērnvasar sameistarotā ābolu sulas spiede stāv dīkā. Toties ražens rudens ir lielajam sēņotājam Gunāram – bija bagātīga gaileņu, vēlāk – baraviku un beciņu raža. Rudens „Kastaņās" iezīmējas arī ar jaunām norisēm kultūras pasākumu jomā.
7. septembrī centra iemītnieki viesojās pie saviem „sābriem" Ērgļos. Tur notika jauks koncerts, ko sniedza preilēnieši Jānis Zieds-Ziediņš un Irēna Kjarkaža. Jānis savā laikā mācījies Ērgļos, te arī sākušās viņa kā mūziķa un dziedātāja gaitas, un viņam par Ērgļiem ir saglabājušās labas atmiņas. Dziedāšana abiem jaunajiem cilvēkiem ir sirdslieta un vaļasprieks, nevis pamatdarbs. Saskanīgais duets iepriecināja vecos ļaudis ar daudzām jaukām dziesmām latviešu, latgaliešu, poļu un krievu valodā. Apsveikuma dziesmas tika veltītas aprūpes centra iemītniecēm –
jubilārēm Regīnai un Andai.
Vairāki „Kastaņu" iedzīvotāji nekad nebija bijuši latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā „Braki", tādēļ nobrieda doma Dzejas dienu ietvaros to apmeklēt. Un tā 10. septembrī grupa iemītnieku sociālās darbinieces Anitas pavadībā devās uz „Brakiem". Pie ieejas muzeja teritorijā atbraucējus sagaidīja tēlnieka O. Skaraiņa veidotā skulptūra „Rozes mātei", kurā atveidots R. Blaumanis kažokā, kā jau ziemas laikā, pie krūtīm piespiedis rožu pušķi savai mīļotajai mātei Karlīnei.
Sociālās aprūpes centra iemītnieki iepazinās ar daudzajiem muzeja objektiem un ekspozīcijām. Interesanti bija skatīt 19. gadsimta beigu cēlienam raksturīgās celtnes, saimes istabu, kur savā laikā vakara darbi veikti skala gaismā. Un kur tad slavenā rija, kurā kādreiz draiskojušies R. Blaumaņa pasakas varoņi velniņi. Tika aplūkotas arī citas saimniecības ēkas – vāgūzis, zirgu stallis, klēts, zirgu puiša namiņš u. c. – ar laikmetam atbilstošo aprīkojumu.
Ekskursantos lielu interesi izraisīja R. Blaumaņa grāmatskapī izvietotie viņa darbi latviešu un vācu valodā, daudzi – vecajā gotu rakstībā. Un cildenais rakstnieka rokraksts viņa publikāciju sakarībā. Dižais rakstnieks sarakstījis ne tikai meistarnoveles un daudzas jaukas lugas, bet sacerējis arī dzeju. Izrādījās, ka šogad paiet 110 gadu, kopš izdots R. Blaumaņa dzejas krājums „Ceļa malā". Visi muzeja apmeklētāji tūlīt atcerējās viņa slaveno „Tālavas taurētāju" un citus dzejoļus.
Saistoša bija arī iepazīšanās ar stendiem, kuros stāstīts par R. Blaumaņa darbu prototipiem, viņa saikni ar citiem tā laika literātiem – Raini, Jāni Poruku, Annu Brigaderi, Jāni Akurateru, Kārli Skalbi u. c.
Muzeja apmeklētāji izteica sirsnīgu pateicību muzeja galvenajai speciālistei Zintai Saulītei par jaukās ekskursijas pavadīšanu un saistošajiem komentāriem.
Autors: ĀDOLFS BORBALS