Tik nemanāmi aizritējuši jau 14 gadi, kopš sākām iepazīt rakstnieces Kelīnas Klānas interesantos daiļdarbus. Bijusī skolotāja un pašvaldību darbiniece kopš 1997. gada kļuva pazīstama un populāra ne tikai dzimtajā Barkavas pagastā, Meirānu pusē un Ošupes pagastā, bet visā Latvijā.
Rakstniece Kelīna Klāna (īstajā vārdā Elīna Kolesņikova) dzimusi 1931. gada 1. augustā Barkavas pagasta „Krievbirzēs” kā vecākais bērns Donāta Tropa un Jadvigas Brokas ģimenē. Vēlāk viņa aprakstījusi savu dzīvi autobiogrāfiskajā (ceturtajā pēc kārtas) grāmatā „Maizīte un zvaigznīte”. Pagājušā gadsimta 30. gadu klānmales cilvēki, autores talantīgi un kolorīti noraksturoti, kā dzīvi nostājas lasītāju priekšā. Viņas īpaša uzmanība un mīlestība veltīta vecaimātei no tēva puses — temperamentīgajai Agai, „dzīves turētājai” un cīnītājai pret visām novērotajām dzīves nekārtībām, arī vectēvam no mātes puses — Krievbirzes „vecvīriņam” — ar viņa labestību, kā arī daudziem citiem radiņiem.
Divdesmit gadu vecumā Elīna sākusi skolotājas darba gaitas, veltot tām 22 gadus no savas jaunības un pilnbrieda. Tad sekojis Meirānu ciema padomes priekšsēdētājas darbs 14 gadu garumā. Šā laika redzējumu un darbošanās nianses viņa vēlāk atspoguļojusi savā pirmajā romānā „Slota no tīreļa mirtēm” (1997. g.), kas bija guvis atzinību žurnāla „Karogs” romānu konkursā. Raksturīga arī romānā notēlotā vide — saskares vieta starp vidzemniekiem un latgaliešiem. Šo romānu savā laikā augstu novērtēja plašā lasītāju saime. Par to, ka viņa pievērsusies literatūrai, Kelīna Klāna savās atmiņās („Stars”,1997. gada 29. novembris) ir ļoti pateicīga rakstniecei
Ilzei Indrānei, kas viņu, tā sakot, izvedusi tautā.
Šķietami mazāku ievērību lasītājos guva K. Klānas nākamie darbi — „Baltā odze” (1999. g.) un „Klūrgu sūnākļa rēgs” (2002. g.).
Taču nu jau roku ievingrinājusī rakstniece pie tiem neapstājās, un tapa viņas lielākā grāmata „Maizīte un zvaigznīte” (2003. g.), kas savas ievirzes un saistošā tēlojuma ziņā liekama blakus Jāņa Jaunsudrabiņa, Ernesta Birznieka-Upīša, Antona Austriņa, Annas Brigaderes un citu latviešu literatūras klasiķu bērnības dienu atmiņu grāmatām.
Pēc ilgāka laika pārtraukuma 2010. gadā „Latvijas Avīzes” lasītāji laikraksta slejās un pēc tam grāmatā varēja iepazīt romāna „Trīs vītušās rozes” varones — trīs padomju laika pirmrindnieces, kolhoza slaucējas, kuras pensijas gados palikušas vienas un nu jestri ņemas ar „pasaules lāpīšanas” lietām. Romānam raksturīgs norišu vietas saistošais kolorīts, interesantais personāžs, daudzie apvidvārdi un žirgtais sižeta risinājums.
K. Klānu allaž vilinājis temats par sava vectēva brāļa Aloiza Laura Trūpa dzīves stāstu. Viņš savā laikā bijis augsta ranga kalpotājs pēdējā Krievijas cara Nikolaja II galmā un kopā ar cara ģimeni ticis nolikvidēts 1918. gadā. Diemžēl vēsturisko materiālu nepietiekamība atturējusi no šī nerealizētā darba.
Pašreiz „Latvijas Avīzē” turpinājumos lasāms Tīnas Tropas romāns „Kas tīrumā sēts”. Šī romāna autore ir Elīnas Kolesņikovas jaunākā māsa. Jāsecina, ka Tropu ģimenē rakstniecības gēns laikam jau ir bijis ielikts šūpulī. Par to liecina Elīnas piecas grāmatas un arī viņas māsas veikums.
Apaļās jubilejas reizē gribas novēlēt klānmalietei Kelīnai Klānai stipru veselību, daudz baltu dieniņu un vēl ilgi godam turēties mūsu rakstniecības ierindā.
Autors: ĀDOLFS BORBALS