Par latviešu dzejas ģēnija Raiņa personību un viņa literāro devumu ir publicēts ļoti daudz pētījumu.
Sākot ar Antona Birkerta 1930. gadā iznākušo „J. Rainis dzīvē un darbā", turpinot ar Zentas Mauriņas, Jāņa Kalniņa, Saulcerītes Vieses, Viktora Hausmaņa, Roalda Dobrovenska un citu izcilu literatūras pētnieku sarakstīto. Šķiet – nu jau par viņu neko jaunu pateikt vairs nevar. Un tomēr – filozofijas profesora Pētera Zeiles sarakstītais un nupat Latgales Kultūras centra izdevniecībā iznākušais darbs „Rainis un Latgale" jāvērtē kā savdabīgs jauns pienesums Raiņa dzīves un daiļrades izpētē.
Izmantojot daudzus jau zināmos pētījumu avotus, Raiņa dienasgrāmatas, vēstules un citus arhīvu materiālus, autors pacenties atsegt daudzas jaunas šķautnes izcilās personības dzīves un darbības raksturošanai. Kā jau liecina grāmatas nosaukums, īpaša uzmanība pievērsta Jāņa Pliekšāna bērnības un jaunības gadu gaitām, kas saistītas ar Latgali – ne tikai Jasmuižu, bet arī ar Vasiļovu, Višķiem, Tadenavu, Birkeneļiem un citām vietām. Latgali kā savu jauno dienu zemi dzejnieks arvien atminējies un arī dzejoļos ierakstījis. Tieši Latgalē tapis arī viņa vēlāk pieņemtais literārais pseidonīms „Rainis".
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.10.2012.
Autors: ĀDOLFS BORBALS