Madonai pieder pirmā mācību iestāde – ģimnāzija uz laukiem novadā, visā Latvijā un plašās Krievijas mērogā. (Atis Meija.) Tieši no Madonas novada 20. gadsimta sākumā daudzi jaunieši devās uz skolotāju semināriem Valmierā, Valkā, Irlavā, Ilūkstē, Pleskavā, Pēterpilī, Tērbatā. Kopš Cimzes laikiem latviešu tautā ienāk skolotājs kā zinību sniedzējs, garīgais rosinātājs un sabiedriskās dzīves veidotājs. Kas ir tas novads, no kurienes nāk tik daudz gaišu un gudru cilvēku?
Kad 1908. gadā ar Jāņa Dāvja iniciatīvu un redzamāko Biržu novada ierēdņu atbalstu tiek nodibināta Biržu sieviešu proģimnāzija Sarkaņu pagasta "Kalna Sprīzdānos", tiek sameklēti spējīgi, labi, gudri skolotāji, kas izveido augstu mācību līmeni. Par to liecina fakts, ka pēc pieciem mācību gadiem gala pārbaudījumos divas abiturientes – Lillija Toma un Natālija Vanaga – saņem zelta medaļu. Sieviešu proģimnāzijā tika mācīti šādi priekšmeti: ticības mācība, krievu valoda, matemātika, ģeogrāfija, dabas zinības, vēsture, fizika, glītrakstīšana. Mācības sākumā notika latviešu valodā, bet no 1913. gada – krievu valodā, tika ieviesta rusifikācija. Pēc izvēles varēja mācīties arī pedagoģiju, franču, vācu, latviešu valodu, zīmēšanu. (Par to liecina Natālijas Vanagas atestāts.)
Kad 1910. gadā sieviešu proģimnāzija pārceļas uz Ļaviņa māju, "Kalna Sprīzdānos" sāk darboties vīriešu proreālskola. Te galvenais akcents tiek likts uz fiziku, matemātiku, ķīmiju, darbmācību.
No 1911. līdz 1915. gadam šajā skolā mācījās Marija Bērzkalne, kas bija izcila latviešu valodas un literatūras skolotāja pēckara gados Madonas un Cesvaines vidusskolā. Savās atmiņās viņa raksta: "Bez direktrises Uttendorfas vēl strādāja skolotāja Zelma Bebre, skolotāja Ertmane, kas vēlāk kļuva rakstnieka Jāņa Ezeriņa sieva, u. c. Mācības bija krievu valodā. Latviešu valoda bija tikai kā priekšmets. Rokdarbu stundās mācīja gatavot piegrieztnes veļai un citas praktiskas lietas. Galvenā bija ticības mācība. Ķīmijas un rasēšanas nebija. Bija jāmaksā liela skolas nauda, tāpēc ne katrs varēja atļauties mācīt savas meitas ģimnāzijā, kurai jau bija 7 klases."
Vēlāk sieviešu proģimnāzijā izveidojas labs koris, kas ar savu darbību rosina Biržu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Sarīkojumos uzstājas sieviešu koris un proreālskolas zēnu orķestris. Anna Kluce un soprāns Anna Varkale dzied solo. Programma daudzveidīga sadarbībā ar reālskolu. Anna Kluce atceras, kā viņai kādā sarīkojumā vajadzēja deklamēt dzejoli krievu valodā. Viņa saspītējās un iztulkoja, noskandēja dzejoli latviski. Par to viņai samazināja uzvedību.
No 1912. gada zēnu proreālskolā par pārzini strādāja Augusts Rudītis. Privātajai proreālskolai bija daudz grūtību. Trūka līdzekļu un materiālā nodrošinājuma fizikas, ķīmijas, matemātikas, darbmācības mācīšanai. Tikai ticība audzināšanas darbam palīdzēja pārciest šīs grūtības un prieks strādāt skolā ar zinātkāriem jauniešiem.
Rudītis nostrādāja līdz 1915. gadam. Pēc tam skolotāja gaitas turpināja Smiltenē, Rankā, Jaunpiebalgā. Audzināšanas darbā Augusts Rudītis aizvadīja 39 gadus. Bija viens no ievērojamākajiem tautskolotājiem. Ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Rīgā strādāja Latvijas radiofonā, par bērnu audzināšanas problēmām nolasīja 142 lasījumus līdz 1944. gada 21. septembrim. Emigrācija. Dzīves pavediens pārtrūka Fišbahas nometnē Vācijā. Urna ar viņa pīšļiem dus Jaunpiebalgas kapos. (Pēc Jāņa Širmaņa.)
No 1915. gada zēnu proreālskolu vada Ludvigs Sēja. Viņa laikā tiek noorganizēts zēnu orķestris. Ludvigs Sēja trīs gadus ir studējis Grenobles universitātē franču valodu. Madonas-Biržu Izglītības biedrības skolās mācīja franču valodu un bija zēnu proreālskolas pārzinis.
No Voldemāra Jēgera atmiņu pūra: "Viņš dzīvoja Lazdonā un katru rītu kājām nāca uz skolu. Direktoram Sējam bija ļoti augstas disciplīnas prasības. Labi izskaidroja savu priekšmetu, bet arī prasīja, lai visi to zinātu. Tādēļ visi skolēni internāta mācību stundās vispirms gatavoja franču valodu. Lieliskās pasniegšanas dēļ skolotājs prata skolēnus ieinteresēt.
Skolēniem brīvlaikā skolotājs ieteica strādāt fizisku darbu, kas norūdot ķermeni un garu. Ierosināja iegādāties izturīgāku apģērbu un labākus apavus, kaut dārgākus, tomēr nēsāšanas dēļ atmaksāšoties. Taču, lai cik disciplinēts un stingrs bija skolotājs skolā, ārpus skolas joku un muļķību netrūka. Tad ieradās lielinieki, arestēja skolotājus, Sēju gan pēc skolēnu rakstiska lūguma atbrīvoja. Viņš kopā ar dzīvesbiedri Hertu aizbrauca no Madonas."
(Turpinājums sekos)
Autore: DAILA SEMBERGA