Šobrīd, pēc atgriešanās mājās no Berlīnes, kur 24. septembrī, būdams 93 gadus vecs vīrs, es pieveicu 42,195 km maratona distanci, esmu sajutis Madonas novada, kā arī citu Latvijas novadu cilvēku labvēlīgu interesi par manu sportisko veikumu.
Vēlos darīt zināmu, ka šis veikums nebūtu bijis iespējams, ja es jau vairāk nekā četrus gadus, atkārtoti un bieži vēršoties pēc padoma un ieteikumiem pie ārstiem, nebūtu ņēmis tos vērā. Madonas novadā ir lieliski ārsti. Es izsaku viņiem savu patieso pateicību. Vispirms esmu pateicību parādā savai ģimenes ārstei Zentai Stradiņai. Viņas zināšanas turklāt ir ļoti vispusīgas un sniedzas pāri kardioloģijas jomai. Esmu allaž ievērojis visus norādījumus, kurus man devuši ķirurgi Māris Dāboliņš, Viesturs Miķelsons, neirologs Valdis Sīlis, Ina Audže (ehokardiogrāfija un holtera monitorēšana), Andis Audže (doplerogrāfija), ārsti – laulātie draugi Kokari, Rihards Jagmanis un Dace Lāce. Arī Vestienas pagasta ārsts, ar Atzinības krustu apbalvotais Juris Reinbahs, kam Vestiena bija pirmā un vienīgā darbavieta līdz aiziešanai pensijā, ir daudz darījis manā labā un sadakterējis mani pēc neveiksmīgiem kritieniem uz slideniem ceļiem ziemas treniņos. Ar labiem vārdiem jāpiemin arī medicīnas māsas Daina Kārkliņa, Ligita Lūse, Ritma Kokuša (uzņemšanas nodaļā) u. c.
Kad Latvijas Sporta veterānu savienība pēc tam, kad es biju pārvarējis maratonu 2016. gada septembrī Valmierā, pieteica mani Berlīnes maratonam, Berlīnes maratona vadība pieprasīja, lai kopā ar mani iesaistītos maratona sacensībās arī vairāki pavadoņi. Bez Madonas novada domes finansiāla atbalsta ne es, ne mani pavadoņi Berlīnē vispār nebūtu nokļuvuši. Tādēļ pateicības vārdi man jāizsaka arī novada domei.
13.10.2017.