Netīšām saticis dakteri A. Klūgu, uzzināju, ka man esot nevesels izskats. Vienojāmies, ka viņa uzņemas veikt man veselības pārbaudi, bet es, savukārt, godīgi pakļaušos izmeklējumiem (paldies dakterei Anitai!).
Meklējot „nabas trūci", nokļuvu pie daktera V. Miķelsona. Mani mēģinājumi kādreizējo skolasbiedru pārliecināt, ka būšu labs zēns – uztrenēšu vēdera presi, dzeršu zāļu tējas un meditēšu rītausmā – beidzās bez panākumiem. Operācija! Daktera vārdi bija: „Atnāc janvārī, varbūt būs lētāk" Pagāja vairākas nedēļas, līdz izlēmu. Ņēmu kredītu, lai samaksātu par operāciju, jo mans mērķis bija atgriezties darba tirgū. Ja tas izdosies, naudu atpelnīšu, turklāt – ar uzviju.
Turpmākie notikumi risinājās ļoti strauji. Ķirurgs M. Dāboliņš nosūtīja uz analīzēm, un pēc pāris dienām, „aprīkots" ar pasi, zobu tīrāmajiem un čībām, stāvēju uzņemšanas nodaļā.
Personāla iejūtīgums – izcils. Paldies visiem! Darbiniece uzņemšanas nodaļā, kas pieņēma maksājumu, redzēja, ka esmu ļoti nobijies. Viņa vienkāršiem vārdiem spēja mani pārliecināt, ka viss būs labi. Nodaļā ar mani runāja anestezioloģe, un atkal – iejūtīgi, saprotoši.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.11.2012.
Autors: GUNDARIS KRAVALIS