1. jūlija "Starā" bija publicēts raksts "Vai zivis gājušas bojā piesārņojuma dēļ?" Tā kā zivis pētu cītīgi visu mūžu, varu izteikt vērā ņemamas atziņas šajā samudžinātajā jautājumā.
Rakstā pausts viedoklis, ka zivis noslāpušas piesārņojuma dēļ, kas radies rūgšanas procesā applūdušajās palienēs. Ūdens bijis par daudz, pasliktinot zivju dzīvi. Patiesībā viss ir tieši otrādi. Liels ūdens, palieņu applūšana ir svētki zivīm. Zivis uzpeld palienēs, barojas, nārsto, aktīvi meklējot vislabākās uzturēšanās un nārsta vietas. Jo ūdens lielāks, jo zivīm šo iespēju vairāk. Jo ūdens lielāks, jo piesārņojums (ja tāds ir) ātrāk izkliedējas – samazinās tā koncentrācija. Ja upe plūst tikai savā gultnē, īpaši vasaras mazūdens un ziemas mazūdens periodos, zivju dzīve ir grūtāka.
Pieminētais visu nelaimju radīšanas vaininieks "rūgšanas process" ir mazā mērā siltās vasaras visur klātesošs, pierasts, parasti nekādus postījumus neizraisošs. Pierakstīt rūgšanai visu Aiviekstē bojā gājušo zivju likteni ir nepareizi.
Vai zivis gājušas bojā piesārņojuma dēļ? Jā, bet kāda piesārņojuma dēļ? Kāpēc netika noskaidrots, kur radās saslimušās zivis, no kurienes sākās šī problēma – kur ir šī vieta? Te ir darbs vispirms policijai. Vai nav kaut kas skalots, mazgāts, izliets? Iespējams, tā var būt gan nezināšana, gan apzināta ļaunprātība.
Kāpēc netika izdarīta kontrolzveja ar tīklu šajos upes posmos? Ne jau visas nobeigušās zivis uzpeld vienuviet un ir labi saskatāmas. Pie jebkuras zivju slāpšanas vismaz daļa zivju nogrimst, guļ uz gultnes un nav redzamas. Līdz ar to rodas nepareizs priekšstats par bojā gājušo zivju daudzumu, kas parasti ir lielāks vai pat ļoti liels. Nepiekrītu Oltes teiktajam: "…nemaz neliksies, ka to būtu kļuvis mazāk." Būs mazāk, jo nobeigušās zivis ir nobeigušās.
Svarīga ir dīķa, upes, ezera ūdens temperatūras mērīšana, daudz svarīgāka kā skābekļa daudzuma mērījumi. Jo ūdens siltāks, jo mazāk tur ir skābekļa. Ja ūdens temperatūra iet pāri 20 grādiem un tuvojas 25 grādiem, zivīm tas vairs nav patīkami.
Neturiet koku un krūmu saaudzes savu dīķu un ezeru krastos –
ūdens noteikti sāks aizaugt. Visiem krastiem bez izņēmuma jābūt brīviem, kur vējš var vienmēr brīvi saimniekot un uzturēt kārtību un tīrību. Skābekļa šāda dīķa, ezera ūdenī noteikti būs vairāk.
ILMĀRS PURIŅŠ
12.07.2022.