2003. gadā iznākušajā enciklopēdiskajā izdevumā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" iekļauts vairāk nekā 2 tūkstoši latviešu rakstnieku, dzejnieku, tulkotāju, kritiķu, literatūrzinātnieku, bibliogrāfu, izdevēju un citu ar literatūru saistītu profesiju pārstāvju biogrāfiju.
Izpētot latviešu literātu dzimšanas vietu datus, izrādījās, ka vairāk nekā 120 no viņiem dzimuši Madonas rajonā. Visvairāk (pa 22) – Ērgļu novadā, Varakļānos un Varakļānu pagastā. Daudz literātu (pa 10) nākuši no Cesvaines un Lubānas novada, vairāki – no Praulienas, Bērzaunes, Mētrienas, Kalsnavas, Sarkaņu, Vestienas un citiem pagastiem.
Izpētot dzimšanas gadskaitļus, secināju, ka 57 no Madonas rajona literātiem dzimuši 19. gadsimtā. Visvecākais no viņiem – Kristiāns Kārlis Augusts Dēbners (1800-1873) dzimis Kalsnavas mācītājmuižā, bijis vācu tautības, darbojies kā literāts vācu un latviešu izdevumos. Par viņu nedaudz jaunāks bijis Ļaudonas pagastā kalpu ģimenē dzimušais autodidakts – dzejnieks un tulkotājs Ansis Līventāls (1803-1878). Tālāk minami brāļi Dīriķi – Bernhards (1831-1892, dz. Ērgļu pagastā) un Andrejs (1853-1888, dz. Mētrienas pagastā), kas abi darbojušies kā žurnālisti, publicisti, tulkotāji, sabiedriskie darbinieki. Tad – brāļi Alunāni, dzimuši Jaunkalsnavas muižā: Juris (1832-1864) – dzejnieks un publicists – un Heinrihs (1835-1904) -žurnālists, tulkotājs un grāmatizdevējs.
Izvēles kārtībā apstāšos vēl pie dažiem 19. gadsimta savā laikā izciliem literatūras un kultūras darbiniekiem. Te minams Liezēres pagastā dzimušais Andrejs Stērste (arī Stērstu Andrejs, 1853-1921) – jurists, literāts, sabiedriskais darbinieks, dzejnieces Elzas Stērstes tēvs. Bērzaunes pagastā dzimis Āronu Matīss (1858-1939) – žurnālists un bibliogrāfs. Cesvaines pagastā dzimis Bebru Juris (arī Juris Bebris, 1859-1951) – pedagogs, rakstnieks, tulkotājs. Sarkaņu pagastā dzimis Viktors Eglītis (1877-1945) – rakstnieks un mākslas teorētiķis, rakstnieka Anšlava Eglīša tēvs.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 28.10.2008.
Autors: ĀDOLFS BORBALS