Jau kur tas laiks, kopš katrs republikas laikraksta numurs ir pārpildīts ar politiķu un žurnālistu rakstiem, kuros tiek analizēts finansiālā kraha stāvoklis, kādā nonākusi Latvijas valsts.
Gandrīz katrs rakstītājs izejai no krīzes pasniedz savu, atšķirīgu skatījumu. Taču, diemžēl, nevienā rakstā nav skarts tāds ļoti nozīmīgs budžeta papildināšanas avots kā progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana. Šo tematu NRA 3. aprīļa numurā pacēlis cienījamais žurnālists Juris Paiders, kas ne vienreiz vien ir drosmīgi uzstājies presē ar visnotaļ respektējamiem viedokļiem.
Progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā vērtē autors, ir viens no elementārākajiem lēmumiem, kas nav izmantots un par ko pat netiek debatēts. Progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana samazinātu patēriņu, neizraisot valsts ienākumu samazinājuma lavīnu. 2008. gada decembrī vajadzējis nevis par 25% samazināt darba algas, bet nekavējoties ieviest progresīvo ienākuma nodokli (kaut vai tikai valsts un pašvaldību sistēmā strādājošajiem). Ja visas algas virs 1000 latiem mēnesī (no summas, kas pārsniedz 1000 latu) tiktu apliktas ar papildu 10 procentu nodokli, bet visas algas virs 2000 latiem mēnesī – ar papildu 25 procentu nodokli, tad šāds patēriņa samazinājums skartu visus sektorus, arī privāto. Šī jautājuma risināšanu traucējusi tikai ierēdniecības nevēlēšanās gatavot likumprojektus, kuri nav izdevīgi pašiem.
Diemžēl, līdz šī akūtā jautājuma risināšanai (kaut vai idejas līmenī) nav nonākuši ne Saeimas deputāti, ne Eiropas Parlamenta deputāti (R. Zīles intervija NRA 28. marta numurā "Krīzes cēlonis ir nevis budžeta deficīts, bet privātais patēriņš"), ne mūsu bijusī, ne pašreizējā valdība. Kā apliecināja skolotāju masveida protesta gājienā 2. aprīlī dzirdētais ("Ministre aicina diskriminēt pēc vecuma", NRA, 3. aprīlis), taupības nolūkos plānots par 2 tūkstošiem samazināt skolotāju skaitu pensijas vecumā un visiem skolotājiem krasi samazināt algas. Vai tā būtu galvenā izeja valsts naudas taupīšanai?
Autors: ĀDOLFS BORBALS