Demokrātija var tautu ievest labklājībā, var arī novest līdz smagai ekonomiskajai krīzei un neatkarības zaudēšanai, ja tauta nav vienota. Mūsu demokrātija tautai labklājību neatnesa. Divdesmit gados sagraujot ražošanu, varas politiķi noveda līdz nabadzīgas valsts statusam.
Pēdējos gados valdības daudz darījušas, lai panāktu valsts ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu. Pārvarēta ekonomiskā krīze, bet nav sasniegts tas, ko vēlētāji gaida. Nav sakārtota veselības aizsardzības sistēma, izglītības un nodokļu politika un citas jomas.
Lai maza nācija varētu pastāvēt, kad ir ārējie un iekšējie draudi, jābūt stingrai nacionālajai politikai. Gadiem ilgi piekopjot liberālo politiku, iztopot Briseles ierēdņu vēlmēm, daudziem mūsu politiķiem zudusi nacionālā pašapziņa. Nerēķinoties ar mūsu tautas interesēm, par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem tiek iztirgoti mūsu īpašumi. Tas pasliktina demogrāfisko stāvokli un padara valsti vājāku. Jūtot mūsu politiķu vājumu, neaizstāvot nacionālās intereses, pretinieki kļūst arvien agresīvāki. Tiek izplatīta melu propaganda, notiek nacionālā naida kurināšana medijos. 16. martā, kad notiek leģionāru pasākums pie Brīvības pieminekļa, tiek rīkotas provokācijas. Tie, kam to vajadzētu nepieļaut, paliek vērotāju lomās. Par piedalīšanos 16. marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa ministru var sodīt – atbrīvot no amata.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.08.2014.
Autore: ONUFRIJS GAILUMS