Šis būs pēcZiemassvētku stāsts, un tik ļoti gribas dalīties ar savām emocijām, ar to reto, ko izdevās redzēt šajā gadā.
Braukt uz pilsētu Madonu, uz mūsu pilsētu, kas ir skaista jebkurā gadalaikā. Pavasarī tā iznirst no pakalniem ar ziedošiem dārziem, ar brīnišķīgo pareizticīgo baznīcu, ar retām celtnēm, arhitektūras šedevriem. Pilsētā ir skaisti apstādījumi, ierīkoti soliņi pa gabaliņu, lai varētu izjust skaisto. Dzīves kvalitāte uzlabojusies strauji viena gada laikā.
Kursē Latvijas sabiedriskais transports. Šie mazie, skaistie, ērtie busiņi kursē precīzi visos gadalaikos.
Es uzņemšos apgalvot – ēdnīca autoostā ar retiem ēdieniem, mājīga, ar augstu apkalpošanas kultūru – vai ir vēl kur citur?
Mūsu novadā ir pati labākā aprūpe samariešu izteiksmē. Paldies šī darba organizētājiem, paldies reālā smagā darba veicējiem! Paldies par mīlestību, ko saņemam no samariešiem, par ziedošanos mūsu, senioru, labā!
Par jauno paaudzi: tik daudz izdevušos, varošu viņu vidū. Viņi spēj sev izvirzīt mērķus, palīdzēt, redzēt, kam ir grūti.
Par mūsu Ošupes pagastu. Mūsu pagastā ir viss. Mums ir savs Rūķis, mums ir paši labākie līdzcilvēki. Mēs visos vecumos esam ļoti pieķērušies savai dzīvesvietai. Lai varētu palikt tajā, turēties, ir jāatjauno dzīvojamais fonds.
Ja mēs katrs darīsim savu iespēju robežās, ja mēs nešaubīsimies ne mirkli, ka tas, ko darām, ir pareizi, mums izdosies.
Vēlreiz pateicība visiem, kas mūsu ikdienu dara vieglāku, kas spēj saredzēt galveno.
RŪTA GUNTA PEDELE
14.03.2023.