Valdībā un koalīcijas partijās nerimstas diskusijas par to, kur jaunā gada budžetā rast nepieciešamo līdzekļu summu, kas apmierinātu starptautiskos aizdevējus. Preses izdevumos šis aktuālais jautājums nenoiet no dienas kārtības, arvien atgriežoties pie temata par jaunu nodokļu ieviešanu.
Ļoti cerīgs likās mājokļu nodoklis, taču 30. septembrī, galvenokārt pateicoties Tautas partijai, tas atkārtoti tika noraidīts. Akli noraidīt šo nodokli noteikti nevajadzētu, tikai pārdomātāk jāizstrādā tā iekasēšanas principi, lai nodoklis būtu lielākoties vērsts uz lielajiem namīpašumiem un lielajiem dzīvokļiem. Kā rakstīts NRA 1. oktobra un arī 2. oktobra numurā, mājokļu nodokļa noraidīšana nopietni sadusmojusi starptautiskos aizdevējus, un lieki konfliktēt ar tiem gan nevajadzētu.
Divi raksti nodokļu tēmas sakarā lasāmi „Latvijas Avīzes" 1. oktobra numurā. Lasītāju aptaujā par to, kādus nodokļus mūsu valstī vēl varētu ieviest, galvenokārt dominē viedoklis par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu. Un pareizi – kam ir vairāk, no tā vairāk arī jāprasa. Nu ļoti nepatīk šis nodoklis augstu atalgotajām amatpersonām, bet tā ieviešana būtu akūti nepieciešama. Sākumā, kad sākās diskusijas par šo nodokli, kā robežšķirtne paaugstinātam nodoklim tika minēts 300 latu atalgojums. Dabiski, ka šī robeža bija par zemu. Manuprāt, šī latiņa būtu jāpaceļ vismaz līdz 500 vai 800 latiem mēnesī. Savā laikā progresīvā nodokļa ieviešanas iniciatori bija sociāldemokrāti. NRA 2. oktobra numura intervijā ar LSDSP priekšsēdētāju Jāni Dineviču šai tēmai veltīta ievērojama vieta. Arī sociāldemokrātu vadītājs kategoriski iebilst pret 300 latu slieksni, tiecoties uz nodokļa paaugstināšanu, sākot no 1000 latiem. Taču atkāpties no šī nodokļa ieviešanas vispār nu nekādi nedrīkstētu.
Ļoti rosinošs LA 1. oktobra numurā izrādījās Saeimas deputāta (JL) Ainara Latkovska raksts par nepieciešamību ieviest bezbērnu nodokli. Autors atgādina (un arī pats labi atceros) padomju laikos noteikto bezbērnu nodokli 6 procentu apmērā vīriešiem no 20 līdz 50 gadiem un precētām sievietēm no 20 līdz 45 gadiem. Un neviens par šo nodokli nevaimanāja. Šā nodokļa ieviešana mūsdienu krīzes apstākļos būtu ļoti aktuāla gan budžeta papildināšanā, gan demogrāfiskā jautājuma risināšanā, jo jaunpiedzimušo kļūst arvien mazāk. Tas rosinātu arī daudzas ģimenes likumīgi sakārtot savas laulības attiecības. Saeimas deputāts pareizi uzsver, ka ar likumu jānosaka, ka šā nodokļa darbības rezultātā iegūtie līdzekļi tiek „iezīmēti" un tie izmantojami tikai ļoti konkrētiem mērķiem – māmiņu algām, bērnu veselības aprūpei, izglītībai utt. Izlasot šo rakstu, aizdomājos, kādēļ gan līdz šim nevienai no valdošajām „gudrajām galvām" nav ienākusi prātā un nav rosināta šī ideja. Ne jau visi likumi, kas darbojās padomju laikā, ir norakstāmi tikai principa pēc. Atbalstot A. Latkovska viedokli, uzskatu, ka jautājums par bezbērnu nodokļa ieviešanu ir nopietni apspriežams un jālemj par tā ieviešanu.
Autors: ĀDOLFS BORBALS