Atsaucoties uz publicēto laikraksta „Stars" 10. septembra numurā „Par SIA „Madonas ūdens" tiešo maksājumu sistēmas turpmāko nodrošināšanu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem".
Vai „Madonas ūdens" atkal mainījis nosaukumu, bet varbūt īpašnieku? Pirms nepilna gada – akciju sabiedrība, tad – SIA, bet pašreiz – varbūt jau „Dambenieks un Co"? Par to varētu liecināt notikumi ap šo uzņēmumu šāgada vasarā un rudenī.
Augusta ūdens rēķinos parādās ieraksts, ka maksājums par tiešo maksājumu nodrošināšanu ar 2021. gada 1. novembri – 1,20 eiro (t. sk. PVN 0,21). Kas tāds parādījies pirmo reizi – nekur plašāk nedz diskutēts, nedz pieņemts pašvaldībā kā šī uzņēmuma īpašniecei. Uz jautājumu G. Dambeniekam – ko tas nozīmē un vai pašvaldība ko tādu akceptējusi, atbilde – „Domei nekas nav jāprasa un jāzina".
Pēc apjausmas, ka maksa tiek prasīta, piemērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3. panta regulējumu, kas nodrošina daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem iespēju veikt tiešos maksājumus par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Šādi tiešie maksājumi Madonas daudzdzīvokļu māju abonentiem notiek vismaz 50 gadu.
Visiem šiem abonentiem ir noslēgti individuāli divpusēji līgumi ar pakalpojumu sniedzēju SIA „Madonas ūdens", un samaksa par pakalpojumu tiek veikta uz piestādīto rēķinu pamata – kā jebkurā citā pakalpojumu vai preču piegādes-saņemšanas veidā.
Atsauce uz Pārvaldīšanas likuma 17.3. pantu no G. Dambenieka puses ir nekorekta, jo viņš skaidri zina, ka šis likums pieņemts jau 2014. gadā un attiecas uz republikas lielajām pilsētām – Rīgu, Ventspili, Daugavpili, Liepāju u. c., kur pakalpojumu sniedzējs jau izsenis ir slēdzis līgumus ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem par attiecīgo māju, nevis ar katru mājas dzīvokļa īpašnieku atsevišķi. Vairāku gadu garumā šī situācija neapmierināja māju iedzīvotājus, jo bija lielas problēmas ar iekasētās naudas atdošanu pakalpojumu sniedzējiem, bet cieta iedzīvotāji – nepieslēdz apkuri, nesakārto ūdens sistēmas utt., tāpēc arī lielajās pilsētās iedzīvotāji vēlējās slēgt atsevišķus līgumus, ko arī regulē minētā likuma Pārejas noteikumu 18. pants – obligātu pienākumu dzīvokļu īpašniekiem pieņemt lēmumu par turpmāko norēķinu veidu.
Tā, piemēram, Ventspilī, lai iedzīvotāji varētu izvēlēties norēķinu kārtību par saņemto ūdenspakalpojumu (līdz šim norēķinājušies tikai ar mājas apsaimniekotāja starpniecību), ir noteikta šāda kārtība: pirmais – klientiem, kuri turpina norēķināties ar pārvaldnieka starpniecību, pārvaldnieks var piemērot maksu par rēķina sagatavošanu; otrais – klientiem, kuri veiks tiešos maksājumus ar pakalpojuma sniedzēju, par papīra rēķina sagatavošanu un izsniegšanu/piegādi – rēķinu apkalpošanas izmaksas: uz vietas abonentu daļā 0,30 eiro mēnesī; pa pastu nosūtītam rēķinam – 0,80 eiro, tai skaitā PVN 21%; uz e-pastu nosūtītam rēķinam izmaksas netiks aprēķinātas; citiem vārdiem – viss ir skaidrs un izprotams.
Savukārt Madonas iedzīvotāji jau sen ir izvēlējušies individuālo līgumu slēgšanas veidu un nedomā tos lauzt, neskatoties uz šantāžām vai piedraudējumiem, t. sk. uz 1,20 eiro pieprasījumu par rēķinu sastādīšanu.
Nav izprotams šis maksas aprēķins – juridiskie pakalpojumi, parādu piedziņa, līgumu slēgšana, rēķinu apmaksas kontrole, saistību neizpilde utt., tas viss ietilpst uzņēmuma darbībā un iekļauts tarifā (ja kāds arī nav iekļauts – tāda ir uzņēmuma darbības joma), tāpat kā kurjera pakalpojumi, iemetot papīra formāta rēķinus pastkastītēs, bet iekasējot par to 1,45 eiro.
No pakalpojuma sniedzēja vadības – G. Dambenieka – tika lūgts uzrādīt 2018. gada ūdens un kanalizācijas tarifa aprēķina kalkulācijas, lai pārliecinātos, kas iekļauts apstiprinātajā tarifā – vai daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku līgumsaistības un to izdevumi ir izņemti no tarifa, ja jau tagad vēlas tos iekasēt atsevišķi, bet Dambenieka kungs atteica, kaut gan viņa pieminētajā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4. pantā – pakalpojumu sniedzēja kompetence – noteikts, ka pakalpojumu sniedzēja pienākums ir veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam, tātad arī dzīvokļa īpašniekam, iespēju saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par tā piedāvātā pakalpojuma cenu.
Griezāmies pie uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvja – Madonas novada pašvaldības izpilddirektora U. Fjodorova ar lūgumu iepazīties ar tarifa kalkulāciju. Gāja nedēļa pēc nedēļas, bet izpilddirektoram neviens kalkulāciju, šķiet, nesniedza, jo G. Dambenieks bija atvaļinājumā, tad nav uz vietas – prombūtnē. Bez „saimnieka" neviens nav tiesīgs? Ja jau tā, sniedzām lūgumu pašvaldības vadītājam un deputātiem izvērtēt pašvaldības uzņēmuma darbības un tieksmes pēc jauniem maksājumiem.
Oktobra domes uzņēmējdarbības komitejas sēdē tika skatīts šis jautājums – attālināti, kur G. Dambenieks atkal atteicās uzrādīt kalkulāciju, to rādīšot tikai uzņēmuma īpašniekam, bet īpašnieks taču pagaidām ir novada pašvaldība ar atbildīgo par kapitālsabiedrībām – izpilddirektoru. Tad – rādīšot tikai deputātiem (varbūt tikai Saeimas deputātiem?). Sajūta, ka uzņēmums tik tiešām vairs nepieder pašvaldībai. Ko par to domā deputāti? No kā gan baidās G. Dambenieks? Ka kalkulācijā uzrādīsies uzkrājumi darbiniekiem, varbūt jau ceturtajam pensiju līmenim, jo trešais jau sen tiek maksāts, tāpat kā darbinieku veselības apdrošināšana, komandējumi, ekskluzīvais autotransports u. c. – varbūt tas viss arī ir iekļauts tarifā?
Ja uzņēmumam nepieciešami papildu ienākumi, tad ieteikums – kā agrāk sniegt remontdarbu pakalpojumus ūdens un kanalizācijas lietotājiem – novada iedzīvotājiem, jo novadā nav neviena dienesta, kas tos sniedz. Katram iedzīvotājam pašam jāmeklē, kas nomainītu ūdens krānu, skaitītāju, maisītāju u. c., kā arī līdzētu dažādu avāriju novēršanā dzīvokļos.
Gandrīz visi SIA „Madonas ūdens" „spējīgākie" savā jomā ir reģistrējušies kā individuālā darba veicēji – ūdens, kanalizācijas pakalpojumiem, un ienākumi no šiem pakalpojumiem plūst viņu maciņos, bet ne uzņēmuma kasē.
Iekams pašvaldības uzņēmums SIA „Madonas ūdens" tarifa aprēķina kalkulācijā neuzrādīs, ka daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku līgumsaistības un izdevumi ir izņemti no tarifa, visi pieprasītie papildu maksājumi, lai kādā apmērā tie būtu, ir nelikumīgi, bet pašvaldības rakstiskajā atbildē redzams, ka ar uzņēmumu nepārtraukti notiek pārrunas par rēķinu sagatavošanas kārtību iedzīvotājiem, neatmetot domu par maksājuma iekasēšanu.
Ieskatam pievienojam aprēķinu: cik izmaksā vienam pensionāram daudzdzīvokļu mājā 0,5 m3 siltā un 0,5 m3 aukstā ūdens, kuram nav datora, interneta, e-pasta (jo tas viss maksā).
APRĒĶINS: 0,5 m3 siltais ūdens = 2,53 eiro+PVN; rēķins pastkastītē – 1,45 eiro; 0,5 m3 aukstais ūdens = 0,59 eiro +PVN; 0,5 m3 siltais kā aukstais (jo silda auksto) = 0,59 eiro+PVN; 1 m3 kanalizācija = 1,48 eiro+PVN jeb kopā: 8,74 eiro (t. sk. PVN).
Kur tad vēl koeficients – aukstā ūdens nesakritībai, bet vasarā par tā saucamo „čūsku" vannasistabā – 3, 4, 6 un pat 9, 12 eiro uz dzīvokli, nevis izlietotajiem m3.
Tik maksā ūdens Madonā, neskaitot SIA „Madonas ūdens" „racionalizāciju" jauna maksājuma iekasēšanā, bet domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs nesen diskusiju raidījumā TV24 kanālā pastāvēja uz to, ka jādara viss iespējamais, lai iedzīvotājiem būtu lētāki komunālie maksājumi – cerams, tas attieksies arī uz šo maksājumu.
Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes vārdā –
JEUŽENIJA ADAMOVIČA
16.11.2021.