Jaunais gads nav tikai gadu mija, kad kalendārā pāršķiram jaunu lapu.
2018. gada 16. februārī pēc ķīniešu kalendāra sākas Zemes suņa gads, bet
15. februārī ir Austrumu jaunais gads pēc Mēness kalendāra. Tātad
Jaunais tikai sāksies.
Šai sakarībā gribu pakavēties aizejošā vecā gada notikumos.
Mani ļoti priecē mūsu Degumnieku pamatskolas darbošanās, aktivitātes.
Jau vairāku desmitu gadu laikā ap Ziemassvētkiem skola aicina pagasta iedzīvotājus uz „Balto rītu". Šo pasākumu esmu centusies vienmēr apmeklēt – agrāk kā savu dēlu mamma, tagad kā mazbērnu ome. Jau nosaukums vien liecina, ka šis pasākums iecerēts ar baltām, gaišām domām iepriecināt ikvienu. „Baltais rīts" notiek tautas namā ar domu, lai bez piepūles varētu apmeklēt katrs, jo skolas aktu zāle ir 2. stāvā, ne jau visiem ir iespēja pa trepēm nokļūt uz šo stāvu. Arī no pagasta pārvaldes puses nāk pretī un tiek piedāvāts transports.
Kāda balta liesmiņa tiek iedegta sirdī jau pasākuma sākumā, kad atskan liriskās Ziemassvētku dziesmiņas, izdziedātas bērnu balstiņām, deklamēti skaistie dzejolīši un vēlēti sirsnīgi novēlējumu. Katram apmeklētājam tiek uzdāvināta kartīte glītā, bērnišķīgā rokrakstā, kā mīļš apsveikums.
Otrs pasākums, kas arī mani ļoti, ļoti iepriecina, ir labdarības pasākums – uzvedums „Ripo, ripo kamolītis", kas šogad notika 19. janvārī. Tā bija skaista pasaka divu stundu garumā. Laiks pagāja nemanot. Par visu bija padomāts – sākot ar mūzikas skaņām katrā epizodē, gaumīgām dekorācijām uz skatuves, skaisti nodejotām dejām un, galvenais, ļoti labi nospēlētām lomām. Viss patiesi, gan ragana, gan zaķi, gan žurkas, gan princese, princis, kamolā tinējiņa utt. Kulminācija visam, ka šajā pasākumā piedalījās pilnīgi visi, uzsveru – visi skolas bērni ar skolotājiem. Skatuve bija aizņemta līdz pēdējam stūrītim. Skaļie aplausi gan uzveduma vidū, gan beigās liecināja, ka visiem ļoti patika. Bija ieradušies arī pansionāta iemītnieki no Rupsalas un pat nolasīja pateicības runu. Tika arī pasniegtas baltas rozes.
Gribēju par šiem pasākumiem padalīties arī ar kādu no pagasta iedzīvotājiem un uz nelielu sarunu lūdzu Indiru Balto. Lūk, viņas stāsts: „Degumnieku pamatskolu pabeidzu pirms 13 gadiem, un nu jau man pašai ir divas meitas. Vecākā meitiņa mācās mūsu skolas 2. klasē. Ir jauki noskatīties, ka skola turpina saglabāt vecās tradīcijas, cienīt, pateikt paldies, iepriecināt un ir spējusi noturēt patriotisko dzirksti jau daudzus gadus. Redzēt savu bērnu darām to, ko pati kādreiz tiku darījusi (un ne vienmēr ar prieku, jo tajā laikā šīs vērtības neskatīju ar tādām acīm un sirdi kā tagad), ir tiešām liels prieks. Atceroties sevi tajā vecumā, es zinu, ka pēc gadiem arī mana meita uztvers visu savādāk un būs par visu pateicīga skolai. Ar šādiem pasākumiem bērnos tiek ieaudzināta cieņas pilna attieksme pret vecākiem cilvēkiem –
cilvēcība, pieticība, līdzatbildība. Mana meita to vēl uztver kā pienākumu, kurš ir jāizpilda, bet vēl nespēj redzēt tā dziļo jēgu. To pašu viņa izjūt pret dienasgrāmatu rakstīšanu, kurās jāveic pašvērtējums. Ar smaidu nolūkojos, kā viņa to dara, jo zinu, cik daudz no tā iegūs. Man ir saglabātas dienasgrāmatas no pamatskolas laikiem. Ir tik interesanti atšķirt, pārlasīt, parādīt bērniem. Tā ir dienasgrāmata par mani, manu izaugsmi, veiksmēm un neveiksmēm, varu atrast arī kādu padomu saviem bērniem, jo daudzas dzīves situācijas atkārtojas, nomainās tikai bērni."
Paldies, Indira!
Esmu lepna, ka mums aug tādi bērni, tā ir mūsu nākotne. Ka bērni tiek audzināti jau no pirmajām klasēm izvērtēt sevi, mīlēt savu novadu, valsti, cienīt vecākus cilvēkus, izstarot gaismu un parādīt labo dvēselīti.
Paldies Jums, skola! Paldies skolotājiem un bērniem par sagādāto prieku! Lai jums visiem prieks un veiksme!
Ar cieņu –
INĀRA BALTĀ
06.02.2018.