Pirms daudziem gadiem ar mākoņiem laimējās "tikties" Vidusāzijā – kalnos. Grūti aprakstāma izjūta. Visapkārt miers. Neviena putna, pat ne vissīkākā kukainīša. Ledus un sniegs, šur tur klinšu un to sabrukšanas produktu – zvirgzdu – atsegumi. Kaut kur dziļi lejā zaļas joslas – tās ir kalnu pļavas ar tumšākām slaidām eglēm. Ērglis liec plašus lokus virs šīs valstības, taču līdz vietai, kur uz klintsbluķa sēdu, viņš nepaceļas – te dzīvības vairs nav. Visur neparasti spilgta auksta saulesgaisma. Lēnām peld mākoņi vienā augstumā ar mūsu grupu. Tie tuvojas. To kontūras skaidri saskatāmas. Vēl daži metri… Kas notiks? Sejai, rokām, apģērbam pēkšņi pieskaras kaut kas dzestrs un mitrs. Tikpat kā vairs nav redzami grupas biedri. Vēl brīdis, un mākoņi ir prom. Par satikšanos ar tiem vairs liecina tikai mitrums, kas nu vienmērīgi klāj seju, apģērbu, mugursomu un spieķi.
No kā sastāv mākoņi? No ūdens pilieniņiem. Un tikai.
Vistipiskākie laikam gan ir skaistie baltie gubu mākoņi karstas vasaras debesīs, kas ne tikai lieliski atdzīvina ainavu, bet reizēm arī sagādā tik vēlamo atsvaidzinošo ēnu.
Bet rudenī – šā gada oktobrī? Ja neskaita tikai septiņas dienas, kad nelija, visās pārējās līņāja un smidzināja, stundām un pat dienām. Īpaši gribu uzsvērt smidzināšanu. Tā ir sīku – līdz 0,5 mm diametrā – ūdens pilieniņu krišana, kas gandrīz nav manāma, tie it kā peld gaisā – miglo. Lietus no smidzināšanas atšķiras arī ar to, ka lietus piles uz ūdens krītot rada apļveida vilnīšus, bet no smidzināšanas vilnīši nerodas.
Tipiskā lietus uznākšanas gadījumā vasarā varējām skaidri redzēt – tuvojas tumšāks lietus mākonis – sāk līt. Kad mākonis pārslīd pāri – lietus vairs nelīst.
Kāpēc šajā mēnesī lija un smidzināja tik bieži un ilgi? Tāpēc, ka, pastāvot zemām temperatūrām, gaiss vienmēr, atskaitot skaidrās dienas, bija viscaur mitruma piesātināts. Gaisā visur atradās sīksīki mitruma pilieniņi, kas, savienojoties cits ar citu, arī veidoja mazas lietus lāsītes. Vēl vienkāršāk runājot – nepārtraukti biezi mākoņi (lietus) ilgstoši klāja visu Latviju biezā slānī (tāpēc arī bija tik tumšas dienas) līdz pat zemei. To tad arī gribēju pateikt.
Es, arī lai tiktos ar mākoņiem, kāpu augstu kalnos, taču mums visiem šajā mēnesī biezā ilgstoši un visur esošā mākoņu masa, pašiem par to nepiedomājot, padarīja soļus vēl smagākus.
Ilgstošo lietu dēļ vairāk nekā divas reizes tika pārsniegta vidējā parastā oktobra nokrišņu norma. Tā visa rezultātā liekais ūdens daudzums pacēla gruntsūdens līmeni, padarot pārmitru augsni un radot palu stāvokli dīķos, upītēs un ezeros. Ceļi laukos un mežos vairs nav izbraucami, daudzviet neiespējami darbi uz lauka.
Netipiska bija arī spēcīgā vētra 14. oktobrī. Parasti tās nāk no rietumpuses, bet šoreiz – no pretējās puses – no austrumiem.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē