Ir Gaiziņkalns, Kangaru kalns, Rēķu kalns… Bet ir vēl citi kalni mūsu burvīgajā novadā. Piemēram, Kurpnieku kalns – Biksērē pie avota, kurš tika norakts pagājušā gadsimta celmlaužiem. Bet šodienas labklājība prasa turpināt senču vergu darbu – uzbraukšanu šajos ceļu posmos dažādos laika un dabas apstākļos. Klaušu laikos stumjamie pajūgi, mūsdienu buksējošā tehnika pāri kalna "cekulam" – tas viss ir pāri cilvēka spēkiem.
Mūsu Sarkaņu pagastā ir vēl viens kalns – tas ir Lābanu kalns, kas atrodas uz robežas ar Tiltukalnu un "Lābaniem".
Atceros: bērnībā, ganot govis, mēs ar kaimiņu vienaudžiem mālējām velniņus, cepām baložus, apsmērētus mālos, uz oglēm.
Tagad šis kalns ir dažādos gadalaikos bīstams – nonākot transportam "cekula" galā, sākas buksēšana un atpakaļslīde…! Šodien šis tas tiek pielabots ar grants mašīnu, bet tas nav tas.
Mūsu pagastā tagad ir vēl viens kārtīgs "Zemes dēls" – mūsu pagasta "vecis" – Sandis Kalniņa kungs, kas nav atmetis domu šo Lābanu kalnu uzvarēt: vienkārši "cekulu" norakt un zemi pārvietot citur.
Mēs, kalnā braucēji, ceram, ka viņa apņēmība mūs nepievils un mūsu pagastā būs vēl viens kalns pievarēts.
Ar cieņu – kalnā braucēji
ANDREJS no Tiltakalna
7.09.2022.