Visu Eiropu pārskrējusi zirga gaļas epopeja. Mani kolēģi no Dānijas un Zviedrijas stāstīja, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu „burgeru" ēstūžiem, jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk.
Tirdzniecības tīkls „Rimi" aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas.
Arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirga gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.
Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu – puķīti un zālīti, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas. Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uztura bagātinātājiem.
Mani kā ārstu visvairāk satrauc antibiotiku un hormonpreparātu lietošana lopkopībā. Latvijā šīs zāles dod gadu no gada mazāk, bet par svešzemju lopiem nekad nevaram būt droši. Pasaulē 85% no antibiotikām tiek izlietots nevis cilvēku, bet gan lopu ārstēšanā un profilaksē. Visvairāk medikamentus, hormonpreparātus un pārtikas piedevas saņem mājputni, cūkas, arī liellopi, bet vismazāk – zirgi un kazas. Tātad no ķīmiskā nekaitīguma viedokļa zirga gaļa būtu gauži laba esam. Savukārt, ja man jāsalīdzina iespējamās bažas par parazītiem, vismaz trihineloze zirga gaļā ir praktiski neiespējama – cūkgaļa ir ļoti nopietni termiski jāapstrādā, bet zirga gaļa varētu būt mazāk cepama.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 06.03.2013.
Autore: PĒTERIS APINIS,
ārsts