Redakcijā tika saņemta vēstule no Irmas Švanfīderes-Vanagas, kas satraucās par ceļu stāvokli, pieturām un sabiedrisko tualešu nesakoptību Lubānas novadā.
Līdz piecu gadu vecumam nodzīvoju Lubānā, kur arī atdusas mani vecvecāki. Tagad esmu no ārzemēm atbraukusi paciemoties savā dzimtajā Latvijā un Lubānā.
Esmu ļoti priecīga, ka esmu latviete un vēl lielajā vecumā varu apciemot savu mīļo dzimto pusi. Vispār braukājām ar radiem un draugiem pa vairākiem novadiem, ciemiem un mazapdzīvotām vietām. Prieks par visu, pat arī redzot aizaugušus laukus, nesakoptus ceļus, autobusu pieturas un sabiedriskās tualetes, jo tā taču ir Latvija un mūsu dzimtene, bet vai tai jābūt tik nesakārtotai? Mēs esam latvieši, un mums vajadzētu skatīties, kas aiz mums paliek.
Lubānā sabiedriskajā tualetē nevar bez garajiem zābakiem ieiet, autostāvvietā atkritumu konteineri smird, lido mušu un lapseņu bari, pietura izdedzināta caurumaina. Braucot no Madonas caur Cesvaini, nevienā pieturā nemanījām uzrakstu, cikos un kad iet autobusi. Pieturas apzīmētas, piemēslotas. Tomēr vienā pieturā (kur cīnījās par brīvo Latviju arī mans brālis), un tā pietura bija Liedeskrogs, tiešām prieks bija apstāties un apbrīnot cilvēku čaklumu un sakoptības mīlestību. Izjautājot apkārtējos iedzīvotājus, uzzinājām, ka par šo pieturu rūpējoties divi pensionāri – Inta Lanka un Jāzeps Garlo, pat pārkrāsojuši pieturu, tā smuki appļauta, ielikts papīrgrozs, arī daži ziediņi un ceriņu krūmi grezno apkārtni. Vēl viņiem abiem palīdzot Valentīna Kalvāne ar vīru Ivaru. Uzrakstu par autobusu atiešanas laiku gan neredzējām. Kā stāstīja vietējie, to jau neesot kopš 1995. gada. Kā cilvēks, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, var uzzināt, kad un cikos viņš varētu nokļūt kaut vai rajona centrā vai galvaspilsētā Rīgā? Cik esam braukuši, daudzos ceļos Madonas rajonā norādījumu par autobusu atiešanu nav. Retās vietās redzamas dažas zīmītes. Ceļi ir „ar trepi".
Lai neapvainojas cienījamais Lubānas novada domes priekšsēdētājs Gruzīša kungs (kas ir arī dziedātājs, kā mums stāstīja), tomēr Lubānā vajadzētu ieviest kārtību – kaut vai pieturā, sabiedriskajā tualetē, kura uzsit šermuļus. Citas vietas neminēšu. Gan jau viņš pats zina. Lubānai jābūt skaistai, bet ne šādai.
Ar visu mīļu cieņu – kādreizējā lubāniete IRMA ŠVANFĪDERE-VANAGA
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 25.09.2008.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
AGRA VECKALNIŅA foto