Mūsu simt gudrās galvas pērn pieņēma valsts budžetu. 8 miljardus lielais budžets ieņēmumu sadaļā ļaus tautai dzīvot labāk un veselīgāk.
Taču budžets ir ar deficītu. Tautas ievēlētie deputāti laikam jau piemirsuši par to, ar kādām grūtībām krīzes gados tika atmaksāti valsts aizņēmumi. Tagad viņi gandarīti staigā pa Saeimu un smaidot cits ar citu sarunājas. Viņi vienmēr izskatās apmierināti – maz fiziski jāstrādā un arī alga laba. Pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola budžeta deficītu piemin vien ar humoru, lai gan, pēc manām domām, viņas vadītā ministrija ar valsts naudu ir izrīkojusies nepārdomāti un neekonomiski. Šajos gados lielas naudas summas tā vienkārši „aizlaistas vējā", un ministrija neko sliktu šajā naudas izsaimniekošanā nesaskata, kamēr vienkāršajiem iedzīvotājiem pagājušā gada beigās bija jāsaskaras ar situāciju, ka 10 mēnešos jau ir izsmeltas kvotas slimnīcās. Arī Saeimas deputāte Aija Barča daiļrunīgi izteicās, ka nauda ir un būs vienmēr, vajagot tikai pameklēt.
Kaut kas tika sameklēts pedagogu algām, taču paši skolotāji vēl joprojām nesaprot, vai viņiem alga ir palikusi lielāka vai mazāka. Pārējiem acīmredzot uz lielākiem iztikas līdzekļiem būs vēl jāgaida 10 vai 20 gadu un jāturpina strādāt divās un vairāk darbavietās. Pašlaik valsts saviem iedzīvotājiem joprojām nav spējīga nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. 80% pensionāru pensija ir zem iztikas minimuma robežas. Tie ir cilvēki, kuri savulaik skoloja deputātus un izaudzināja vairākas paaudzes, kaut arī pašiem bija grūti, un arī tagad grūtības nav beigušās. Sākoties apkures sezonai, daudziem bija jāapsver, vai viņi maz var atļauties pieslēgt apkuri. Daudzi to neizdarīja un auksto laiku savos dzīvokļos sagaidīja āra apģērbā. Kā tas, deputātu kungi un kundzes, izskatās uz citu Eiropas Savienības valstu fona?
Ziņās lasu, ka mūsu ministri un politiķi regulāri brauc uz ārzemēm, taču investorus kā nevar, tā nevar piesaistīt. Laikam neviens tādā nesakārtotā valstī nevēlas ieguldīt naudu. Vērojam, kā gadu no gada sarūk pašu ražošana, bet neredzu, ka kāds domātu par to, kā šo jomu valstī attīstīt. Drīz jau vairs pašām svarīgākajām funkcijām nebūs iespējams budžetā iekasēt naudu.
Problēmu saskatu arī birokrātiskajā aparātā. Savā mūžā esmu dzīvojis dažādos valsts režīmos un iekārtās, taču neatminos, ka agrāk būtu bijis tik uzpūsts valsts pārvaldes aparāts. Valsts pārvaldē mums ir nenormāli daudz ierēdņu, kuri saņem labu atalgojumu. Ir neskaitāms daudzums dažādu sekretāru, vietnieku, padomnieku u. c. ierēdņu, par kuru pastāvēšanu vienkāršā sabiedrība bieži vien pat neuzzina. Ja tiktu samazināts Saeimas deputātu un ierēdņu skaits, valstij noteikti būtu vieglāk. Gadu gaitā valsts budžetam ir pieslēgušies daudz dažādu tā tērētāju – mums ir neskaitāmi eksperti, politologi, sociologi, antropologi, militārie padomnieki un citi gudrie, bez kuriem mēs gluži labi varētu iztikt. Vairāk jāpaļaujas pašiem uz saviem spēkiem un ar pašu līdzekļiem, iztiekot bez lieliem aizdevumiem, jāsaimnieko Latvijā.