Kādas septembra dienas novakarē, atgriežoties no dārza, manu uzmanību piesaistīja satraukti čalojošs meiteņu bariņš. Ievēroju, ka no rokas rokā tika auklēts apmēram 2 mēnešus vecs kucēns. Meitenes skaidroja, ka tas atrasts mācību iestādes pilsētas centrā sētā, tur esot vesela kaste ar kucēniem. Bērni ar šo sunīti rotaļājās kā ar dzīvu rotaļlietu – nēsāja skolas somā, aplaistīja zem
strūklakas, nolaida pa rampu utt.
Meiteņu acis bija lūdzošas un sirdis labestīgas, lai vecāki pieņem kucēnu, taču neviena mamma tam nepiekrita. Kad pienāca vakars, kucēnam ierīkoja migu patrepē un to tur pameta… Mana mazmeita šo kucēnu ienesa dzīvoklī, un, tā kā mēs mīlam dzīvniekus, mazais suņuks palika pie mums, neraugoties uz to, ka mums jau ir vairāki pieņemti dzīvnieciņi un neliels, vienistabas dzīvoklītis. Bērni stāstīja, ka vairāki (laikam 2) kucēni esot noslīcināti, un man kļuva tā vēsi ap sirdi, kad iedomājos, ka to izdarījuši bērni. Saņēmos un aizgāju uz norādīto vietu. Jā, sētā pie dēļiem bija tukša kaste, bumbiņa, divi ūdens trauki. Kas noticis ar citiem kucēniem, nezinu. Mūsējais dzīvo laimīgs, ēd labi, un esam apmeklējuši arī dakterīšus Udrasus. Ja atrastos vēl kādi dzīvniekmīļi, mēs labprāt atdotu Tediņu, lai viņš dzīvotu labākos apstākļos, tikai nevēlamies, lai viņš kļūtu par ķēdes suni. Vēlāk noskaidrojās, ka kucēniņus pasaulē laidusi sunīte bomzīte un barojusi tos līdz 2 mēnešu vecumam. Tagad tā esot ļoti novārgusi un velti meklējot savus bērniņus. Manuprāt, te vajadzēja iesaistīties skolas vadībai un "ģimenīti" nogādāt patversmē, nevis atstāt likteņa varā un ļaut bērniem suņu mazuļus iznēsāt, kaut viņi gribēja labu – atrast tiem mājvietu.
Manai meitai izdevās redzēt un pabarot suņu māti – melna, ar baltu krūtiņu, tā klīstot pie gaļas tirgotavas, kulinārijas veikala, vāja, ar izdzisušām acīm, uz purniņa un muguriņas – ēde. Meita ir ar mieru apmaksāt sunīša sterilizāciju vai aizmidzināšanu, bet kas to izdarīs? Vai mūsu pilsētā ir tāds dienests, kam rūp dzīvnieki?
Nesen Veidenbauma ielā pie daudzdzīvokļu mājas pieklīda liels, skaists sugas suns. Viņš rēja divas dienas un nakti, raudāja, neviens nezināja, ko darīt. Beidzot laikam laimīgi atradās saimnieks… Bet kam ziņot tādos gadījumos, un kas palīdzēs? Vai tiešām pilsētā nevar šo suņu un kaķu problēmu atrisināt civilizēti? Rūpniecības ielas rajonā, pie tā dēvētā "Ķīnas mūra", jau dienas četras klīst stārķis, it kā esot ieradies no Sarkaņiem. Cilvēki viņu baro ar desām. Kā glābt šo putnu? Tā vien liekas, ka mūsu pilsēta pamazām pārvēršas par zoodārzu. Klīstoši suņi un kaķi, lapsas, stārķi, trūkst tikai Laimes lāča… Šajā sakarībā gribu sveicināt Laures kundzi no Sauleskalna, kas arī palīdz pamestiem dzīvniekiem. Lai viņai veselība un spēks darīt labus darbus!
Kad mūsu sabiedrība sapratīs, ka dzīvniekiem arī ir tiesības dzīvot zem saules, ka nevar darīt pāri tam, kas vājāks. Ja ģimenēs par to vairāk runātu, rakstītu par labestību un mīlestību pret dzīvniekiem, šādu nelaimīgu radībiņu būtu mazāk.
Ļoti ceru, ka kāds mani sadzirdēs un pratīs palīdzēt risināt šīs problēmas. Dzirdu televīzijas pārraidēs, ka 4. oktobris būs mīļdzīvnieciņu diena, kalendārā gan tas nav minēts, tomēr – padomāsim visi kopā par to, kas ir mīlestība.
Autore: RASMA BOJĀRE
Madonā, Saules ielā. T. 4822744
P. S. Ceturtdien Madonas pilsētas domes finanšu komitejas sēdē nolemts, ka pilsētā ar klejojošo suņu, kaķu un citu dzīvnieku jautājumiem turpmāk nodarbosies īpašuma uzturēšanas nodaļa. Piešķirti līdzekļi attiecīgas struktūrvienības izveidei, kā arī šajā jomā darbosies pašvaldības kārtībnieks. Zināmas darbības sākšoties teju vai pirmdien, tuvāka informācija – 25. septembra "Starā".