Joprojām turpinām lasīt Svētos Rakstus un vērot vēsturiskos notikumus.
Bībelē Otrās Laiku grāmatas 14. nodaļas 10. pants: "Jūdas ķēniņš Asa piesauca To Kungu Dievu un sacīja: Ak, Kungs! Neviena nav kā vienīgi Tu cīņā starp to, kam ir daudz spēka un kuram nav nekāda spēka, palīdzi mums, ak, Kungs, mūsu Dievs, jo mēs paļaujamies uz Tevi un mēs esam Tavā vārdā devušies cīņā pret šo lielo karapulku!" 11. pants: "Un Tas Kungs tā sita kušītus gan Asas paša, gan Jūdas priekšā, ka tie metās bēgt." Tie ir Svēto Rakstu vārdi!
Iepriekšējā raksta nobeigumā ar gandarījumu pieminēju, ka pie tālās, mīļās Parabeļas upes nebija saklausāma bāleliņu igauņu valoda. Lai arī viņi nenosargāja savu tēvzemīti no agresora ar tā graujošo politiku: skaldi un valdi. Tomēr skaidas no šīs skaldīšanas masveidīgi nelidoja uz Sibīriju. Tautā iedarbojās pašaizsardzības mehānisms, pamatojoties uz Dieva vārdu patiesību, piemēram, Apustuļu darbu 17. nodaļas 26. pantu, kur sacīts: "Viņš nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai meklētu Dievu, lai Viņu varētu nojaust, kaut taustoties censtos Viņu atrast, lai gan Viņš nav tālu nevienam no mums."
Nākamais stāsts būs jau ar sajūsmu un prieku. 1989. gaviļu gada (piecdesmitais pēc 1939. gada) 14. jūnijs. Plaša ļaužu pulcēšanās atcerei Rīgā Doma laukumā. Dedzīgas patriotiskas runas. Skaļrunī spēcīgi skan dziesma: Trīs māsas jūras malā stāv ("Atmostas Baltija"). Negaidīti sev aizmugurē sāku dzirdēt šīs dziesmas kādu komentāru: "Viņas bija četras māsas pie Baltijas jūras!". Atskatoties pamanīju stāvam gaiši ģērbtus solīdus kungus, un viņi turpināja sarunu tālāk, kuru man bija gods noklausīties un dziļi to pārdomāt.
Lūk, dzirdētais: Latvijas prezidentam Kārlim Ulmanim bija tikai viens trūkums – viņam nebija dievticīgas sievas. Turpinājumā: Padomju karaspēks jau bija daļēji iebrucis Somijā un gatavojās savai izšķirošajai kaujai, kad Somijas prezidenta kundze izsludināja lūgšanu gavēni, uzaicinot uz to visas valsts sievietes. Iespējams, ka viņas sāka tieši ar šo ķēniņa Asas lūgšanu: Ak, Kungs, palīdzi Taisnības cīņā tiem, kam nav sava pretspēka. Lūdza un gaidīja. Un Tas, kas valda debesīs un virs zemes, arī apspiesto Draugs pēc savas Derības, uzklausīja arī šo izmisumā esošo sieviešu saucienu no Somijas un rīkojās. Viņas iedarbināja vietējo bioloģisko ieroci. Kādā agrā rīta stundā agresora ieplānotais uzbrukums izpalika, jo naktī armijnieki masveidīgi bija saslimuši ar vīrusa izraisītu slimību. Ar to šīs valsts iekarošana beidzās un sarkanais karaspēks tika atvairīts uz visiem laikiem.
Faktiski šis nostāsts ir brīnumaini iekļaujoši atbilstoša aplikācija visiem tā laika realitātes parametriem.
Pirmkārt, ģeopolitiskā karte – visām četrām māsām austrumvirziena restots svītrojums.
Otrkārt, PSRS nekavējoties pēc 23. augusta 1939. gada rudenī iesāka Somijas iekarošanu.
Treškārt, šinī periodā Eiropā plosījās gripas pandēmija ar nosaukumu "spāņu gripa". Kā jau visām gripām, tām raksturīgs straujš sākums – vakarā vesels apgulsties, bet no rīta vairs netiec ārā nogultas. Savulaik arī man gadījās to izslimot, klājās grūti. Tomēr visbriesmīgākais bija pilnīgais balss zudums uz vairākām dienām un naktīm. Atceros, ka pēc atveseļošanās no prieka un pārsteiguma ilgāku laiku vienkārši klaigāju, neticēdama, ka to spēju. Tāpēc varu iedomāties varenās armijas virspavēlnieka izjūtu, kad pēkšņi viņš vairs noteiktā laikā nespēja izkliegt pavēli saviem ierindniekiem, ja kādi vēl bija "neguloši", doties "atakā". Izpalika arī pie velnišķīgi aptumšotās apziņas piederošais kliedziens "bei gadov", tas ir, sit neliešus. Vēlākos gados par to sevišķi nemēdza runāt. Tomēr bija arī kāds oficiāls skaidrojums, apmēram tā – bija uzsnidzis sniegs, un somi, labi orientējoties vietējā reljefā (apstākļos), baltos apģērbos nemanāmi uz slēpēm pietuvojušies un atvairījuši ienācējus. Nācās dzirdēt arī dažus dalībniekus. Parasti tie runāja atturīgi, nobeigumā gandrīz vienāds izteikums- "postidnoje meroprijatije" (apkaunojošs pasākums) -, un medaļas par to netika dotas. Jautājums, kāpēc apkaunojošs pasākums? Varētu arī vienkārši sacīt "nesanāca" vai "tā gadījās" un tamlīdzīgi. Parasti saprātīgam cilvēkam vai pat jutīgam sunītim kauna izjūta rodas, ja izdarījis kādu aplamību sev emocionāli nozīmīgas personas priekšā. Sunīša gadījumā – apēdis no saimnieka nočiepto ēdiena kumosu. Bet tur, Somijā, nelūgtajiem viesiem nācās sastapties ne vairs ar kādu pārāku cilvēku, bet paša Kunga karapulka pavēlnieku, jo tautas lūgšana bija uzklausīta un palīdzība atsteidzās.
Mums par pārsteigumu un par stiprinājumu Dievam Kungam šāda persona ir reāla. Jozuas grāmatas 5. nodaļas 13.-15. pantā ir stāstīts, ka Izraēla tautai ļoti svarīgā brīdī tās vadonis Jozua sastop kādu vīru ar atvēztu zobenu, un viņš paziņo: es esmu tagad nācis kā Tā Kunga karaspēka virspavēlnieks. Tad Jozua metās zemē uz sava vaiga un to pielūdza.
Vēl krietni lielāks brīnumains notikums, to der lasīt un pārlasīt vēl un vēl. 2. Ķēniņu grāmatas 6. nod. 8-17. pantā Aramas ķēniņš – iebrucējs no ziemeļvalsts Sīrijas – karoja ar Izraēlu, kuras rīcībā bija Dieva pravietis Elīsa. Aramietis lielīgi ziņo saviem karavadoņiem: Es uzcelšu savu nometni tādā un tādā vietā! Tomēr nekā! Tas top zināms Izraēlas aizstāvjiem. 12. pantā sacīts: kāds no aramiešu karapulka vadoņiem apjēdza, ka pie vainas ir pravietis Elīsa. 14. pantā teikts, ka uz Elīsas atrašanās vietu sūtīja zirgus, ratus un stipru karapulku, un tie atnāca naktī un ielenca pilsētu. Agri no rīta pamanīja pravieša kalpotājs un pārbijies sauca: Ak vai, mans kungs, ko nu darīsim? Pravietis mierīgi atbildēja: Nebīsties, jo to, kas ir ar mums, ir vairāk nekā to, kas ir pie viņiem. Tad pravietis lūdzu Dievu, lai puisim atver acis, ka tas redzētu, ka pravieša aizsardzībai kalns bija pilns ugunīgu zirgu un ratu visapkārt ap Elīsu. Sākoties aramiešu uzbrukumam, Elīsa lūdza Kungu, lai sit šo svešo tautu ar aklību, un tā arī notika. Pravietis šos aklos aizveda uz savas valsts galvaspilsētu Samariju pie sava ķēniņa. Tur viņi tika pabaroti un pēc Dieva vīra lūguma tika atlaisti uz savu zemi. Kādu laiku Izraēlā valdīja miers.
Visvarenajam Dievam Kungam Debess un zemes Valdniekam visas lietas ir iespējamas!
19.04.2024.