Rudenī paies 75 gadi, kopš darbu sāka Madonas raidstacija. Muzejā gatavojam tai veltītu izstādi. "Stars" skatītāju ieinteresēšanai un iepriekšsagatavošanai apsolījis vietu vairākiem rakstiem par staciju.
Inženieris Remberts Martinsons, raksturojot jaunu radiofona staciju nepieciešamību, 1932. gadā Latviju salīdzināja ar "gulošu" astotnieku, kam viducī ir galvaspilsēta un Rīgas raidstacija. Ja nu gribot no centra, no Rīgas nodrošināt programmas uztveramību visā Latvijā, esot nepieciešams jaudīgs raidītājs, lai to dzirdētu arī Latgales pierobežā ar Krieviju.
Taču tad daļa izstaroto elektromagnētisko viļņu aizietu jūras virzienā, kur pēc tiem nav vajadzības, citi ietiektos Lietuvā.
Līdz Lietuvai no Rīgas reizes četras tuvāk nekā līdz Latgales tālākajām vietām. Te gan jāpiebilst, ka radioviļņu izplatīšanos ietekmē ne tikai attālums no raidstacijas.
Ar interesi lasīju kāda Jāņa Delles (domājams, jūrnieka) 1930. gada februāra vēstuli Rīgas radiodaļai no Lofotu salām. Viņš ziņo, ka Norvēģijas rietumu piekrastē no Stavangeras līdz Narvikai Rīgas radio raidījumi dzirdami ļoti labi pat bez īpašas antenas.
Oslo radio raidītāja jauda esot lielāka nekā Rīgas, taču uztvert to salīdzinoši grūtāk. Piekrastes norvēģi smejoties – viņiem radio abonēšanas maksa drīzāk esot jāmaksā Latvijai, ne savas galvaspilsētas stacijai.
Speciālisti izvēlējās veidot vairākas ne ļoti lielas raidstacijas, kas nodrošinātu labāku dzirdamību Latvijai. 1931. gada rudenī Madonas pilsētas domē ieradušies Satiksmes ministrijas darbinieki ar ziņu, ka tuvākajā apkārtnē paredzēts būvēt raidstaciju Rīgas radio programmas tālākpārraidīšanai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 28.06.2007.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ