Izlasīju 14. decembra "Starā" rakstiņu – "Lauku slimnīcām – atslēgu priekšā?". Tā autore ir 10. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS). Esmu veca sieva, man jau pāri 70, arī invalīde. Daudzus gadus līdz mielēm esmu izbaudījusi slimnīcu atmosfēru, tāpēc varu paust savu viedokli.
Vispirms gribu izteikt pateicību deputātei I. Grigulei par viņas aktīvo darbošanos Saeimā, drosmi aizsākt tēmu par daudzu slimnīcu likteni Vidzemes reģionā un tieši šai rakstā skarot Madonas slimnīcas problēmas. Paldies!
Ošupes pagasts jau ļoti izjuta Lubānas slimnīcas likvidāciju. Tagad pagasta ļaudis ārstējas Madonā – 40 km attālumā. Pati esmu neskaitāmas reizes ārstējusies terapijas, neiroloģijas un ķirurģijas nodaļās. Varu atklāt noslēpumu: šajās nodaļās strādā vislabākie, visgudrākie ārsti un māsiņas, ļoti labs apkalpojošais personāls. Esmu ārstējusies arī Rīgā, Gaiļezera slimnīcā, bet salīdzinājumā palātas Madonā ir labākā stāvoklī. Tikai labas atsauksmes dzirdētas par dzemdību nodaļu, tur sievas brauc laist savus bērniņus pasaulē no visiem Latvijas novadiem. Un citās nodaļās ārstējas daudzu rajonu iedzīvotāji. Slimnīcai nav kredītsaistību, nav parādu, ir lieliskas iekārtas. Tad gribu jautāt cienījamajiem Saeimas deputātiem: "Kas jums nepatīk Madonas slimnīcā? Kāpēc jāslēdz skaista, izremontēta, ar iekārtām un gudriem ārstiem bagāta slimnīca? Vai lai ietaupītu tos pāris miljonus latu? Vai jūs, Saeimas "gudrās" galvas, apjēdzat, ko tas nozīmē slimniekiem?" Ļoti gribētu, piemēra pēc, lai vienu – ar infarktu slimu – Saeimas deputātu mēģina no Ošupes pagasta aizvest uz 150 km attālo Valmieru – vai viņa sirds to izturētu? Bet ja viņa vietā būtu vecs tantuks? Un kā lai no Valmieras tiek atpakaļ Ošupē? Vai jūs, deputātu kungi un dāmas, esat par šīm lietām padomājuši? Varbūt lai vecīši jau laikus iegādājas ragutiņas, ar ko vajadzības gadījumā tos aizvilkt uz mežu – kā pasakā? Būs ieguvums valstij (miljons), un vecīšiem nebūs jālauza kauli līdz Valmierai, daudziem paliks saltas un taisnas kājas uz mūžu… Tad jau labāk tepat, mežmalā…
Bet varbūt gluži citu variantu izvēlēties – cīnīties par savu mīļo slimnīcu! Protams, ar krūtīm mūrus neizgāzīsi, bet ar vārdiem – gan. Rakstīsim savā "Stariņā" protesta vēstules, ja vajadzēs, ar saviem parakstiem iestāsimies pret slimnīcas likvidāciju. Būsim vienoti, ar vārdiem nosodīsim tos "cietos paurus" Saeimā! Varbūt mūsu balsis aizsniegs tos "diriģentus" augstajos krēslos, no kuriem lielākajai daļai rūp tikai savs latiņš. Bet ne jau visi tur ir pelnījuši kritiku. Lai tie piedod man, vecai sievai no laukiem, kura visu mūžu veltījusi lopkopības attīstībai, pazaudējusi darbā veselību, un nu, mūža nogalē, jāpazaudē sava rajona slimnīca, kur varēju kaut cik vēl uzlabot veselību.
Aizstāvēsim savu slimnīcu!
Ar cieņu –
OŠUPES PAGASTA IEDZĪVOTĀJA