Lubānas zemiene, kuras vidū atrodas Lubāna ezers, ir plašs, liels līdzenums. Ezeram ir vāji izteikta krasta līnija. Šī zemes ieplaka rietumos robežojas ar Vidzemes augstieni, ziemeļos — Igaunijas dienvidu augstieni un austrumos — Latgales augstienes ziemeļu daļu.
No Lubāna ezerā ieplūstošajām upēm bija Rēzekne, Malta, Malmuta un Lisiņa, bet zemienes teritorijā Iča, Pededze, Liede, Piestiņa. Pavasara plūdu un rudens lietavu laikā ezera spoguļlaukums palielinājās vairāk nekā sešas reizes un plūdu ilgums, piemēram, 1924. gadā bija no 29. aprīļa līdz 27. jūlijam.
Lielās applūstošās platības un ilgstošie plūdu periodi ietekmēja lauksaimniecības zemes izmantošanu. Lubānas zemienes problēma tika risināta cariskās Krievijas laikā (ar rokām tika izrakts Meirānu kanāls, Cikeļgrāvis, kas savienoja Abaines upi un Aivieksti pie Jaunlubānas), bet rezultāts nebija jūtams.
Ar 1923. gada pavasari Kultūrtehniskā nodaļa izmeklēšanas un projektēšanas darbus Lubāna ezera līmeņa pazemināšanai izdeva inženierim Antonam Kursišam. 1926. gadā tika nodibināta Lubānas ezera regulēšanas darbu pārvalde: pārvaldes priekšnieks – satiksmes ceļu inženieris A. Kursišs, palīgs – inženieris Kupfers.
1926. gadā Latvijas valdība atvēlēja līdzekļus projekta realizēšanai. Lubānā izremontēja pārvaldes ēku, iekārtoja remontdarbnīcas. A. Kursišs Amerikas Savienotajās Valstīs pasūtīja bagarmašīnu (ekskavatoru), kāpurķēžu bagari Vācijā un peldošo daudzkausu ekskavatoru (DKB), dolomīta urbšanai vienu elektrisko un vienu pneimatisko urbjmašīnu. Tika iegādāts velkonis "Kultūrtehniķis", baržas, motorlaivas. Lubānā, Aiviekstes kreisajā krastā (tagad Krasta iela) izveidoja tehnikas montāžas laukumu, zāģētavu, koka darbnīcu.
Pārvaldē nodarbināto skaits sasniedza līdz 200 cilvēkiem, bet dažos periodos līdz 300. Projekta realizēšana notika no 1926. līdz 1939. gadam. Aiviekstes upe regulēta 70 km garā posmā no Kujas upes grīvas līdz ezeram, samazinot tās garumu par 8 km, veikti tās iztaisnošanas, padziļināšanas un tīrīšanas darbi. Akmeņtacī un Saikavā – dolomīta spridzināšana. Lubānas zemienes problēmas risināšanai ieguldīts darbs un septiņi miljoni latu projekta īstenošanai. Palielinājās Aiviekstes hidrauliskā caurplūde, samazinājās plūdu ilgums, lauksaimniecībā varēja izmantot vairs neapplūstošās platības. Izdarītā Aiviekstes regulēšana neatrisināja visas zemienes problēmas, tādēļ pēc Otrā pasaules kara – no 1955. līdz 1972. gadam – turpinājās Lubānas zemienes problēmu risināšana, kur valsts ieguldīja 28 milj. rubļu.
Lubānas kultūras namā 30. maijā pulksten 11 notiks Aiviekstes bagarēšanas simtgadei veltīts pasākums. Laipni lūdzam apmeklēt!
19.05.2026.