Senie latvieši šos svētkus veltīja Saules uzvarai pār tumsu. Ir beidzies ziemas sastinguma periods, un pamodusies visa dzīvā radība. Laiks joņo ļoti ātri līdzi skrejošiem mākoņiem…
"Iet pavasars pār zemi kluss un svēts/ un vējiem runāt liek un tērcēm skanēt./ Kas ziemā nemanīti izauklēts,/ sāk tagad vērties mums un plaukt, un skanēt." Lieldienas ir allaž gaidītas. Cilvēks, dzīvodams saskaņā ar dabu un būdams pats dabas sastāvdaļa, bijis cieši saistīts ar dabā notiekošajiem procesiem. Lūk, kur ir šis brīnums – pumpuri piebrieduši, balts sniegpulkstenītis, šūpoles ar pūkainiem pūpolu zariem, krāsotas olas, dāvanas, kartītes ar cāļiem, vistām, gaiļiem un zaķi ar olu pilniem groziem. Bet ko gan iesākt ar mistisko Lieldienu zaķi? Nav apšaubīta loģika, ka senajos laikos olu piegādes misiju esot veicis rubenis – pats dējis, pats slēpis savas raibās olas piemājas dārzos un pats arī ticis apdziedāts. Dīvainais radījums zaķis nākot no Vācijas, un, spriežot pēc daudzajām reklāmām un uzrakstiem uz atklātnēm, tieši viņš ir galvenais olu piegādātājs. Lai mēs visi varētu priecāties un arī pasmieties, lūk, ko raksta par zaķi:
Kur viņš ņem tās olas?
Vai jūs jel kad dzīvē esat redzējis zaķi ar olām?
Bet divus?
Varbūt jums ir laimējies ieraudzīt veselu baru ar olām?
Vai šie zaķi gadījumā nepina klūgu groziņus?
Bet vai zaķi bez olām esat redzējuši?
Vai jūs tiešām pieļaujat domu, ka zaķim varētu būt intīmas attiecības ar vistu?
Bet gailim ar zaķeni?
Vai šādā veidā nevarētu rasties zaķenes – oldējējas?
Interesanti, vai šīs zaķenes dētu klusēdamas vai skaļi kladzinot?
Un ko par to visu teiktu zaķi?
Kādām olām jūs Lieldienās dodat priekšroku – zaķu vai vistu?
Ko jūs mīlat vairāk: zaķus, olas, vistas vai šo valsti kopumā?
Autore: DAINA GAILE
Foto no personiskā arhīva