Pagājušajā nedēļā laikraksta „Stars" redakcija saņēma Ingas vēstuli ar stāstu par to, kā, vēršoties pēc palīdzības veca cilvēka pamestam sunim Cesvainē, pati tikusi pataisīta par dzīvnieku spīdzinātāju.
„Pagājušajā nedēļā (jūlija sākumā – Aut.) mana ģimene uzzināja, ka mūsu lauku mājā vectēvs jau pusotru nedēļu bez pārtikas un ūdens pie ķēdes ir atstājis savu suni un pats devies, kā kaimiņiem teicis, labākas dzīves meklējumos. Izsaucām policiju cerībā, ka palīdzēs risināt šo jautājumu, bet beigās paši dabūjām pa kaklu," stāstu iesāka Inga Cvetkova.
Nezinot, kā rīkoties šajā situācijā, cilvēki vērsās pēc padoma portālā facebook. Interneta lietotāji ieteica, ka jāzvana pašvaldībai, jo klaiņojošu un bez saimnieka aprūpes palikušu dzīvnieku izmitināšanas nodrošināšana ir pašvaldības pienākums, kā arī jāiesaista Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), valsts policija.
„Visu to nedēļu bija cepšanās, pašvaldībai mēs zvanījām, lūdzām palīdzību, bet saņēmām atbildi, ka tas maksās 10 eiro diennaktī. Pēc tam zvanījām uz PVD, un beidzot kāds sāka reaģēt. Bēdīgi, ka reaģēšana notika tikai 13. jūlijā, jau pāris nedēļas pēc tam, kad suns bija atstāts tādā stāvoklī. Tajā piektdienā atkārtoti zvanīju uz Cesvaines pašvaldību, kur saņēmu „laipnu" atbildi, ka pret mani un manu ģimeni tiks uzsākta krimināllieta par dzīvnieku spīdzināšanu. Par ko? Gribot palīdzēt sunim, beigās paši dabūsim ciest? Pašvaldībā uzsvēra, ka nevajadzējis facebook šo stāstu izlikt," sarunu atstāstīja Inga, piebilstot: – Ja vien mēs būtu zinājuši ātrāk, ka suns ir atstāts viens, arī mēs būtu reaģējuši ātrāk. Uz laukiem braucam reti, jo visi esam strādājoši cilvēki. Visvairāk sāp tas, ka esmu pataisīta par dzīvnieku spīdzinātāju, lai gan tieši otrādi – sevi uzskatu par lielu dzīvnieku aktīvisti. Arī pašai ir trīs gadus veca kucīte Gabija, tieši tāpēc sāku pētīt likumus, un ir skaidrs, ka pašvaldības bieži vien tos pārkāpj. Pašvaldības pienākumos ietilpst noslēgt līgumu ar kādu patversmi, lai šādās situācijās, kad dzīvnieks ir klaiņojošs vai atstāts bez saimnieka aprūpes (kas likuma izpratnē arī tiek definēts kā klaiņojošs dzīvnieks – Aut.), viņš tiktu nogādāts dzīvnieku patversmē. Citviet pašvaldību budžetos ir iedalīta nauda pat ielas kaķu sterilizācijai, kā arī ģimenēm, kurām ir maznodrošinātā statuss, aizejot pie veterinārārsta, ar kuru pašvaldībai ir līgums, savu dzīvnieciņu var sterilizēt. Ar šo stāstu gribu visiem Madonas, Cesvaines reģiona iedzīvotājiem uzsvērt, ka tas ir pašvaldības pienākums – nogādāt šos dzīvnieciņus patversmē, kur tiem meklēs jaunas mājas. Pat ja pats kā citādi nevari palīdzēt, nevari dot mājas šim dzīvniekam, viņu nedrīkst atstāt nelaimē – lai tas ir drauga, vecāku vai kaimiņu suns! Ir jāziņo attiecīgajām instancēm un jāmēģina situācija risināt.
Nedaudz cits skatījums uz notikušā apstākļiem ir Cesvaines novada pašvaldībā. Labiekārtošanas nodaļas vadītāja Ritma Kļaviņa, kurai kaimiņi tika ziņojuši par pamesto suni, atklāja: – Šie cilvēki gadiem dzīvojuši „Rožkalnu" mājās kopā ar suni, bet nu esot pārcēlušies uz dzīvi citur. Kā sapratu, viņu vectētiņš pārnācis dzīvot uz šīm mājām, bet suns mājās jau esot bijis. Tātad saimnieki ir šī ģimene, kā to savā vēstulē norāda arī Inga Cvetkova. Saimniekiem pašiem būtu jāmeklē cits saimnieks savam sunim vai pašiem jāvēršas patversmē ar lūgumu rast iespēju suni tur izmitināt. Mājās atradās arī divi pamesti kaķi. 10. jūlijā pašvaldības kārtībnieks devās uz „Rožkalniem", izvērtēja situāciju un dzīvniekus pabaroja. Savukārt 13. jūlijā pašvaldības darbinieki pamesto suni aizveda uz dzīvnieku patversmi „Lūši". Telefona sarunā Inga Cvetkova teica, ka par kaķiem parūpēšoties paši. Suns pēc likuma patversmē ir jātur 14 dienas, kuru laikā var pieteikties esošais saimnieks. Pēc tam patversme var meklēt dzīvniekam jaunus saimniekus. Izdevumus par dzīvnieka uzturēšanos patversmē ir jāsedz suņa saimniekam.
Lai gan par šo situāciju iesniegums policijā nav rakstīts, policijas darbinieki par gadījumu ir informēti, tādēļ pašvaldības pārstāve izteica cerību, ka tiks saskatīts administratīvs pārkāpums. – Pašvaldībā nevaram zināt, kas katrā ģimenē notiek un kad kāds maina dzīves vietu, atstājot mājdzīvniekus. Par šo gadījumu sāka runāt kaimiņi, tikai tā mēs par to arī uzzinājām. Savukārt ģimene sāka likt ierakstus facebook, ka suns pamests un pašvaldība neliekas ne zinis. Uzskatu, ka šajā gadījumā sunim ir saimnieki, tādēļ tā rīkoties nedrīkst un atbildība gulstas uz saimnieku pleciem, – uzsvēra Ritma Kļaviņa.
Jāteic, kā jau dzīvē, katram stāstam ir divas puses. Tā kā sunim nebija obligāto papīru – po/šu pases -, kā arī sun s nebija čipēts, reģistrēts vienotajā datubāzē, no malas nevar pateikt, kurš skaitījās suņa likumīgais saimnieks. Attiecīgi arī – kurš veica suņa pamešanu un atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī. Tikmēr citiem lasītājiem der atcerēties:
* par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpšanu jāziņo PVD pa automātisko atbildētāju 67027402;
* par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem jāziņo Valsts policijai pa tālruni 112;
* par klaiņojošajiem dzīvniekiem (kas ir arī bez īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks) jāziņo vietējai pašvaldībai, jo, kā noteic Dzīvnieku aizsardzības likums, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.
24.07.2018.