Vērojot un analizējot mūsu valsts smago ekonomisko stāvokli un dramatisko demogrāfisko situāciju, māc bažas par mūsu tautas nākotni. Neviena Eiropas Savienības tauta tā nav apdraudēta kā latviešu tauta. Valsts pamatnācijas iedzīvotāju skaits strauji samazinās. Ja nekas nemainīsies, drīz savā zemē būsim minoritāte. Par Latvijas demogrāfisko situāciju runā starptautiskās organizācijas, bet mūsu politiķiem tā nav prioritāte. Viņi neapzinās situācijas nopietnību.
Mūsu valdībai nav nākotnes vīzijas. Nav stratēģiskā valsts attīstības plāna. Dzīvojam tikai šodienai. Valsts kā kuģis dreifē okeāna ūdeņos, nezinot, vai sasniegs krastu.
Mūsu valsts lielākais apdraudējums ir politiskās varas nekompetence, vājā tiesu sistēma, naudas varas ietekme, korupcija un vāji attīstītā ražošana. Valsts nevar normāli attīstīties, ja plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem arvien palielinās. Valsts ierēdņiem plāno dāsni palielināt algas. Tiem, kam tās mazas, un pensionāriem pieliek tikai grašus. Laukos un mazpilsētās netiek veicināta ražošana. Cilvēki brauc uz lielajām pilsētām vai uz ārzemēm, kur ir darbs. Budžeta nauda tiek izšķērdēta milzīgos apjomos: piemēram, „Pareks bankas" un bankas „Citadele", kā arī „Liepājas metalurga" glābšanai. Rīgā būvējot dārgāko tiltu Eiropā, pēc Tautas kontroles vērtējuma, „pazuda" 27 miljoni latu. Par Eiropas Savienības naudu Drabešu novadā uzbūvēja it kā viesu namu par 175 000 eiro. Tas nedarbojas, tagad ir eksprezidenta Andra Bērziņa privātīpašums. Pēc līdzīga gadījuma Igaunijas eksprezidents iztērēto naudu valstij atmaksāja. Šodien nav jāceļ dārgas koncertzāles un citas celtnes, bet jāceļ rūpnīcas, lai būtu darbavietas.
Lai tauta pastāvētu, jāmaina politiskā sistēma. Pie varas jānāk jauniem valstiski domājošiem politiķiem, kam rūp savas tautas labklājība. Arī sabiedrībai jāmaina domāšana. Nevar stāvēt malā, nepiedalīties vēlēšanās un gaidīt, ka kāds mums atnesīs labklājību. Tie, kuri nepiedalās vēlēšanās vai balso par sīkpartijām, neko negrib mainīt. To pierāda šie 27 neatkarības gadi. Dīvaina arī to vēlētāju loģika, kuri balso par oligarhu partijām, kas noveda valsti tik smagā situācijā. Varas politiķu „labie" darbi redzami. Ir sagrauti valsts pastāvēšanas pamati –
rūpniecība, lēti tiek pārdota zeme ārzemniekiem, atdoti cittautiešiem stratēģiski svarīgi valsts uzņēmumi: Krājbanka un citas bankas, cukura rūpniecība, „Liepājas metalurgs" un citi. Rezultāti redzami: Krājbanku izlaupīja – cieta valsts un privātie noguldītāji, cukura rūpniecību likvidēja, „Liepājas metalurgs" nestrādā. Par šo absurdo varas rīcību neviens atbildību neuzņemas. Arī šodien daudzi šie Latvijas izsaimniekotāji ieņem augstus amatus valsts pārvaldē vai ir stratēģiski svarīgu uzņēmumu vadītāji. Tāda politika ved valsti pretī norietam. Mēs pārdzīvojām divus karus un okupācijas gadus – tauta izdzīvoja. Šodien, kad paši varam lemt savu likteni, esam bīstami tuvu tai robežai, kad Latvijas, par kādu cīnījās mūsu karavīri, var nebūt.
Nākamajā gadā būs Saeimas vēlēšanas. Piedalīsimies visi valsts veidošanas procesā, padomāsim, ko katrs varam darīt, lai tauta pastāvētu! Jāpanāk strauja ekonomiskā izaugsme un demogrāfiskā stāvokļa uzlabošana. Ja vara turpinās tādu pašu tuvredzīgo politiku, neveicinās dzimstību, mūsu tauta kā etnoss pazudīs tuvāko simt gadu laikā. Sapnis par nacionālu labklājības valsti būs izsapņots.
18.08.2017.