Uz pasaules ir tik daudz dažādu cilvēku, un visi mēs esam īpaši Dieva acīs. Taču daudzi cilvēki nenovērtē to, kas viņiem ir dots, – viņi redz, dzird, runā, jūt, viņiem ir rokas, kājas, viņi var veikt dažādas kustības, bet bieži sūdzas par visādiem dzīves sīkumiem, kurn par trokšņiem visapkārt, ka bērni ir pārāk skaļi, ka kaimiņi pārāk skaļi, un citi pat pie mazākā trokšņa mostas no miega.
Bet ir uz šīs trokšņainās zemes cilvēki, kuriem katra diena aizrit klusumā vai daļējā klusumā – nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Viņi nedzird pavasaros strazdu dziesmas, bērnu smieklus vai raudas, pērkona dārdus, motoru rūkoņu, jūras šļakatas. Viņi pavada savas dienas pilnīgā klusumā. Protams, ir labi, ja šim cilvēkam ir ģimene, draugi un radi, kas viņu atbalsta un iedrošina, bet ir skumji, ja cilvēks ir pilnīgi viens. Viņš jūtas neiederīgs un nevajadzīgs šajā lielajā dzirdīgo pasaulē. Mūsu uzdevums ir viņu nevis izolēt, bet pieņemt. Lai ar nedzirdīgiem cilvēkiem sazinātos, ir jāprot žestu valoda. Surdotulku uzdevums ir nedzirdīgajam nodot ne tikai žestus, bet arī izjūtas un emocijas. Tulks izmanto savas rokas un, ja nepieciešams, pantomīmu, lai nodotu nedzirdīgajam to, ko mēs dzirdam ar ausīm. Reizēm ir iespējams gūt emocijas arī caur vibrāciju, piemēram, klausoties austiņās mūziku vai caur pieskārienu pie mūzikas skandas.
Rīgas evaņģēlisko kristiešu draudzes "Atklāsme" grupa, kura apgūst žestu valodu, piedāvāja brīnišķīgu iespēju – apciemot Madonu. Kopā ar komandu, kurā ir surdotulki un nedzirdīgie, rīdzinieki ir sagatavojuši svētku programmu, lai atbrauktu pakalpot Madonas iedzīvotājiem, kuras mērķis ir gan dzirdīgiem, gan cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem dot iespēju dzirdēt Labo Vēsti par Jēzus piedzimšanu un lai nedzirdīgajiem cilvēkiem būtu iespēja tikt saprastiem un sadzirdētiem šajā kopābūšanas un mīlestības svētku laikā.
Kad mācījos par sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju, dzirdēju, ka nedzirdīgi cilvēki jūtas nesaprasti un sabiedrībai nevajadzīgi. Tomēr viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs: ar jūtām, vēlmēm, vajadzībām, arī ar sociālām vajadzībām pēc sabiedrības un kontakta ar apkārtējiem cilvēkiem. Bieži no nedzirdīgajiem novēršas pat tuvinieki, bērni dzīvo internātskolās, jo tuvie cilvēki nespēj viņus vest uz nedzirdīgo skolām. Bieži pat vecāki ar viņiem nespēj sazināties, jo nezina žestu valodu, lai gan ir visas iespējas mācīties zīmju valodu gan bērnam, gan vecākiem. Tikai daudzi dzirdīgie vecāki atsakās to apgūt, jo vēlas, lai bērni runā ar balsi, bet viņu valoda ir zīmes. Citi iespītējas, iespējams, viņiem zīmju apgūšana šķiet kā apgrūtinājums. Līdz ar to skolas laikā vecāki vairāk komunicē ar skolotāju, bet sarunu ar bērnu nav. Un bērns normāli neprot runāt līdz pat skolas beigšanai, par daudz ko paliek neinformēts, netiek sagatavots patstāvīgai dzīvei, un viņam ir mazāk iespēju izglītoties. Gadās arī otrādi – vecāki par savu nedzirdīgo bērnu rūpējas par daudz, visu atļauj, lutina, lai gan viņš labāk jāsagatavo dažādām dzīves situācijām. Tāpēc šiem cilvēkiem bieži pat nav ar ko parunāt, padalīties.
Nedzirdīgie bieži izjūt diskrimināciju dažādās vietās: bankā, bērnudārzā, skolā, pie ārsta, pasākumos, uz ielas un diemžēl – pat aizejot uz baznīcu. Pat baznīcā nedzirdīgais var justies nevajadzīgs, ja nav surdotulka vai vienkārši ieinteresēta cilvēka un neviens viņu nevar saprast. Tāpat nedzirdīgajiem ir grūti atrast darbu, jo darba devēji vēlas, lai pie viņiem strādā pilnvērtīgi darbinieki, toties daudzi darba devēji nezina, ka nedzirdīgie ir ļoti atbildīgi pret darbu, jo baidās to zaudēt. Mūsu sabiedrība ir jāiedrošina palīdzēt šādiem cilvēkiem, kaut vai izglītojot studentus mācību iestādēs. Vēlams, lai zīmju valoda būtu kā viens no obligātajiem priekšmetiem, kas jāapgūst. Ja students ir topošais ārsts, pedagogs, bankas darbinieks vai policists, viņš var dzīvē saskarties ar nedzirdīgu cilvēku. Ir iestādes, kas piedāvā zīmju valodu apgūt, arī apmeklējot kursus, arī internetā pašmācības ceļā to var apgūt. Liela sabiedrības daļa domā – es viņu nesaprotu, un viņš/-a nesaprot mani, tad neuzrunāšu, nepamāšu ar roku, neiešu klāt, es tāpat viņu nesaprotu, nevaru palīdzēt. Bet varbūt tieši TU vari viņam palīdzēt! Mēs nezinām, varbūt šim cilvēkam ir smagi, un kaut vai apskāviens, smaids, kāds našķis viņu var iepriecināt. Varbūt viņam pat nav ko ēst. Ar nedzirdīgajiem var sazināties arī uzrakstot, jo viņi prot gan lasīt, gan rakstīt, tikai ne vienmēr gramatiski pareizi. Viņu rakstītajā jāsaprot galvenā doma. Pēc uzrakstītā uz lapiņas tu vari saprast viņa vajadzību, piemēram, ka vajag nopirkt pārtiku šim cilvēkam, un ar to tu būsi palīdzējis nedzirdīgam cilvēkam. Jo Bībelē ir rakstīts: "… tie, kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un vajadzīgs." (Titam 3:8)
Šajos svētkos mēs daudz runājam par Dievu un Viņa mīlestību. Arī nedzirdīgajiem cilvēkiem ir vajadzīga mīlestība un uzmanība. Dievs, kurš ir mūsu visu Radītājs, kas nav vienaldzīgs pret savu radīto bērnu. Mēs paši arī esam piedzimuši dzirdīgi tikai pēc Dieva žēlastības, un ir jāmācās pieņemt arī savus līdzcilvēkus tādus, kādi viņi ir. Arī par nedzirdīgajiem Bībelē rakstīts pants: "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa ev. 3:16) Jēzus, par ko mēs šajos svētkos domājam un runājam, arī nebija vienaldzīgs pret nedzirdīgo tautu un daudzus pat dziedināja no kurluma. Bībelē redzams, cik ļoti Dievam rūp, lai kurlam neviens nedara pāri un nerunā ļaunu par viņu: "Tev nebūs kurlu lādēt, nedz aklajam likt šķērsli ceļā, bet tev būs bīties savu Dievu, – Es esmu Tas Kungs!" (3. Mozus 19:14)
Arī mēs, Madonas draudzes „Atklāsme" locekļi, gan kā draudze, gan kā sabiedrību mīloši cilvēki un Dieva bērni vēlamies atvērt sirdis un draudzes durvis nedzirdīgajiem, jo arī viņi vēlas iepazīt Radītāju – Dievu, slavēt To Kungu, iegūt ticības brāļus un māsas, piedalīties draudzes dzīvē, dažādās kalpošanās, sajust, ka viņi ir vajadzīgi, un zināt, ka ir pēc Dieva līdzības radīti, tāpat kā visi cilvēki.
Es ticu, ka mēs katrs varam mācīties no šiem cilvēkiem un saņemt caur viņiem svētību.
Dārgie madonieši un mūsu pilsētas ciemiņi! Aicinām uz Kristus dzimšanas svētku dievkalpojumu 22. decembrī pulksten 16 Madonā, Maskavas ielā 10. Ziemassvētku programmā būs dziesmas, dzejoļi, svētrunas ar nedzirdīgo un surdotulku piedalīšanos. Būs tulkojums latviešu, krievu valodā un surdotulkojums nedzirdīgajiem.
Būsit visi laipni gaidīti!
18.12.2019.