Latvijas atbrīvošanas cīņu piemiņas un Lāčplēša dienas norisēm iznāca vien sekot ar televīzijas raidījumu starpniecību. Taču gribu izteikt atzinību Latvijas Televīzijas 1. programmai, kas šo dienu aizpildīja ar saturīgiem un interesantiem raidījumiem.
Dienu ievadīja Lāčplēša dienai veltīts dievkalpojums, vēlāk bija vērojama Rīgas garnizona vienību militārā parāde un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna pie Brīvības pieminekļa. Vairākkārt tika parādītas norises pie Svētā gara pils torņa pakājes, kur veidojās grandioza piemiņas svecīšu siena.
Vakara kulminācija bija Askolda Saulīša dokumentālās filmas „Bermontiāde" TV pirmizrāde. Bez jebkādām reklāmas pauzēm stundas un 40 minūšu ilgumā ar neatslābstošu interesi varējām sekot līdzi izšķirīgajām norisēm jaunizveidotās Latvijas valsts dzīvē 1918. gada nogalē un 1919. gadā. Tik drausmīgu situāciju kā toreiz grūti pat iedomāties, kad uz Latvijas pārņemšanu pretendēja vācu un krievu karapūļi. Kādu brīdi vienlaikus funkcionēja pat trīs valdības – Kurzemē vācu ģenerāļa fon der Golca atbalstītā Andrieva Niedras valdība, Valkā nodibinātā latviešu sarkano strēlnieku balstītā lielinieciskā Pētera Stučkas valdība un jaunizveidotās Latvijas valsts Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā. Šī īstā valdība kādu laiku pat bija spiesta dislocēties uz kuģa „Saratov" Liepājas ostmalā. Sabiedroto armijas vienību atbalstīti, vāji apbruņotie, bet varonīgie latviešu brīvības cīnītāji vienlaikus spēja tikt galā ar visiem latviešu zemes tīkotājiem, pašu iespaidīgāko uzvaru gūstot 1919. gada 11. novembrī, kad no Rīgas tika padzīti krievu pulkveža Pāvela Bermonta-Avalova skaitliski daudz lielākie spēki.
Dokumentālajā filmā bija izmantots plašs kino arhīvu un fotogrāfiju materiāls, reālajās notikumu norises vietās inscenētās epizodes visu filmas norisi saistoši komentēja aktieris Andris Keišs.
Piebildīšu, ka mans tēvs Staņislavs Borbals 22 gadu vecumā bija Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, par ko no Latvijas valsts saņēma jaunsaimniecību 14,5 ha platībā. 20. gados uz Varakļānu pagasta bijušās Brangavas muižas zemes izveidojās vesela jaunsaimnieku sādža, un visi māju saimnieki bija kara dalībnieki, bet saimniecību muižas centrā ieguva Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Lielstrodu sādžā dzimušais Latvijas armijas seržants Jānis Strods (1900-1941). Diemžēl, mans tēvs aizgāja aizsaulē, kad man bija vien 12 gadu, un es nepaguvu no viņa iegūt plašāku informāciju par neatkarības cīņām. Taču visu laiku esmu dzīvojis un dzīvoju ar neatkarīgās Latvijas ideju sirdī.
Autors: ĀDOLFS BORBALS