Jau pierasts, ka pavairot – nokopēt kādu dokumentu vai attēlu ir tīrais nieks – ieej veikalā vai kādā iestādē, kur ir kopētājs, un pēc dažām sekundēm kopija – "silta", tikko "izcepta" – ir rokā. Šogad aprit 70 gadu, kopš izgudrota kserogrāfija, uz tās pamata izveidotas kopējamās mašīnas. Bija jāpaiet 20 gadiem, lai no izgudrojuma nonāktu līdz tā pielietojumam dzīvē.
Kopējamo mašīnu tapšanas vēsture ir labi zināma. Kādas Ņujorkas (ASV) firmas patentu birojā strādāja kluss, kautrīgs vīrs vārdā Česters Karlsons. Viņam nācās darīt garlaicīgu darbu – pavairot dokumentāciju un apstrādāt datus. Pavairojot tekstus ar rakstāmmašīnām un pārzīmējot rasējumus, nereti iezagās kļūdas. Karlsons sapņoja izgudrot tādu mašīnu, kas lēti, ātri un kvalitatīvi pavairotu dokumentāciju un izslēgtu kļūdas. Karlsons ar lielu entuziasmu ķērās pie sapņa realizācijas. Viņš izvēlējās eksperimentēt ar sēru, ko pirka saimniecības preču veikalā. Sava dzīvokļa virtuvē uz gāzes plīts kausēja sēru un lēja uz metāla plāksnes. Dzīvoklis atradās Ņujorkas priekšpilsētā Ročesterā, namā virs restorāna "Astorija". Dažreiz sērs aizdegās, tad smacējošu tvaiku mutuļi izlauzās uz āru, un drīz kaimiņi labi iepazina Karlsonu. Dažreiz bija dzirdami arī nelieli sprādzieni. Reiz jauna kaimiņiene ieradās pie Karlsona, lai protestētu, viņi iepazinās un drīz apprecējās. Tagad eksperimentatoram pie gāzes plīts vajadzēja parausties malā, lai saimniece varētu pagatavot pusdienas.
Izkausēto sēru Karlsons parīvēja ar vilnas lupatiņu, tas elektrizējās un sāka pievilkt puteklīšus. Nejauši atklājās, ka saulē pastāvējusi sēra plāksne pazaudēja elektrisko lādiņu, bet vietā, ko no gaismas aizsargāja kāds priekšmets, lādiņš saglabājās un turpināja pievilkt puteklīšus. Tad Karlsons uz stikla plāksnes ar melnu krāsu uzrakstīja "10-22-38 Astorija" un to novietoja uz uzlādētas sēra plāksnes. Ieslēdza spēcīgu elektrisko spuldzi un apgaismoja plāksni. Spuldzi izslēdza, stiklu noņēma, paraugu apbēra ar melnu pulveri, lieko nobēra. Uz parauga uzlika baltu papīra lapu un norullēja. Tā ieguva pasaulē pirmo kserokopiju. Tātad tas notika 1938. gada 22. oktobrī. Karlsons izgudrojumu patentēja un nolēma likt lietā – uzbūvēt kopējamo mašīnu. Mēģināja ieinteresēt šajā lietā vairākas firmas, taču visur saņēma atteikumu, tai skaitā no firmām "IBM" un "General Electric".
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 29.05.2008.
Autors: JĀNIS PRĪLAPS
OĻĢERTA SKUJAS foto