Šobrīd saspringtajos ekonomiskajos apstākļos liela vērība vērsta uz Ministru prezidenta Ivara Godmaņa deklarēto taupības režīmu.
Tas nosaka algu un prēmiju iesaldēšanu un teju vai katra cilvēka patērēto kaloriju daudzumu (protams, neskarot ministrus un Saeimas deputātus), jaunas paaudzes izskaušanu (ģimeņu nespēja nodrošināt bērniem pienācīgu izglītību un veselības aprūpi rada nedrošību par nākotni), kredītu saņemšanas iespējas (kas kardināli atsaucas uz tautsaimniecības nozari).
Par vēl vienu negatīvu tendenci uzskatāma degvielas sadārdzināšanās dēļ mainītā autobusu sistēmas shēma, kas iedzīvotājiem liek meklēt alternatīvus veidus, lai nokļūtu vēlamajā vietā. Arī pašam mazinājās pozitīvais noskaņojums, kad 16. un 18. septembris nedeva cerību ar autobusu maršrutā Madona-Rīga, kam no Jaunkalsnavas jāatiet pulksten 6.50, doties galvaspilsētas virzienā. Ja vēl pirmo reizi iespēja norakstīt uz kavējuma rēķina (pasažieru neesamība ļāva šoferim turpināt ceļu), otrreiz jau radās neizpratne.
Vēl vairāk tā pastiprinājās, kad, pārlapojot rajona laikrakstu un ieskatoties autobusa pieturvietā, informāciju par man interesējošā maršruta slēgšanu neizdevās atrast. Vai tiešām jāzīlē un jāmet monēta, lai uzzinātu, kurš no autobusiem turpmāk kursēs? Šaubos, ka autoostas vadība to izlēma tikai dienu iepriekš.
Ja jau tagad cenšamies izprast pašreizējo problēmu sekas, kādi gan pārsteigumi vēl gaidāmi nākamgad, kad izveidosies Madonas novads?
Autore: ANDRIS VĪGANTS
Jaunkalsnavā