Iepriekšējos rakstos vairāk stāstīju, kā veidojās un arī darbojās Madonas raidstacija. Šoreiz par to, ko bija iespējams klausīties – par radiopārraižu programmu.
Latvijas radiofona astotajā darbības gadā, kad 501 metra vilnī sāka skanēt raidītājs Aiviekstē, rīdzinieki radio varēja klausīties apmēram 10 stundas dienu, svētdienās arī ilgāk. Darbdiena sākās ar rīta vingošanu pulksten 7 (vispirms kungiem, pēc tam dāmām), tad vēl pusstundu līdz astoņiem sekoja koncerts no skaņuplatēm. Pusdienlaikā no pulksten 12 svarīgākā sadaļa bija ziņas. Ilgāka klausīšanās pienāca pēcpusdienā ap pulksten 16.30 – priekšlasījumi, svešvalodu mācīšanās, literāri raidījumi, ziņas un, protams, mūzika – no skaņuplatēm, pieslēgumos Latvijas Nacionālajai operai vai kādai citai koncertzālei, arī tiešraides no radiostudijas. Tur tajā pašā 1932. gadā bija pat iekārtota atsevišķa telpa koncertiem. Pirmais no tiem notika radio gadadienā 1. novembrī. Par mūzikas dzīvi radio visvairāk rūpējās Arvīds Pārups, kas bieži diriģēja orķestri studijā, bet radio pirmsākumos darīja arī citus darbus. Vakarā raidījumi ilga gandrīz līdz pusnaktij. Svētdienās pārraides sākās ap pulksten 11, piedāvājot kāda dievkalpojuma tiešraidi. Savukārt pulksten 14 parasti bija raidījums bērniem, tālāk atkal mijās mūzika un tādi vai citi priekšlasījumi. Sestdienu pievakarēs nereti varēja klausīties lugu iestudējumus.
Te gan jāsaka – Madonas raidītājs sākumā darbojās no pusdienlaika līdz apmēram pulksten 19. Ar tādu pašu viļņa garumu raidīja Florence Itālijā, vēlākās vakara stundās tas traucēja. Bija jau arī tā, ka jaunā raidītāja darbība netika iepriekš saskaņota ar starpautiskajām radio pārraudzības iestādēm. Pēc nepilniem pāris mēnešiem Aiviekste pārskaņota uz 451 metra vilni, palielināta raidītāja jauda un arī darbības laiks vakaros pagarināts. Šai laikā pusstundu dienā Madonas raidītājs arī deva "savu" programmu – pārraidīja skaņuplašu mūziku. Marta Gregersone atcerējās, ka vēlāk bijušas reizes, kad raidstacijā ienācis agronoms ļaudonietis Augusts Lācis (tas pats, kas sešdesmitajos gados televīzijā vadīja raidījumu "Kurš no 26") un no Aiviekstes runājis par lauksaimniecības tēmām. Tātad bija gadījumi, kad Madonas raidīto uztvēra visa Latvija.
Par zināmu programmas sadalīšanu var runāt kopš 1937. gada pavasara. Tad darbdienu pusdienlaikā, citreiz pievakarē, apmēram pusstundu Madonas un Kuldīgas raidītāji deva kādus lauksaimniecības vai mājturības priekšlasījumus, bet Rīga un Liepāja ļāva klausīties mūziku. Tolaik svētdienās raidījumi sākās pulksten 8 un bez pārtraukuma turpinājās līdz pusnaktij. Darbdienās rīta programma bija pāris stundu, garāks arī raidīšanas laiks pusdienās, pēcpusdienas raidījumi sākās ap pulksten 16. Nu jau visus šos raidījumus varēja klausīties arī no Aiviekstes.
Divus gadus vēlāk Madona un Kuldīga sāka arī vairākkārt nedēļā ceturtdaļstundas pārraides angļu un vācu valodā par svarīgākajiem notikumiem Latvijā. Skaidrs, ka runāts tika no Rīgas studijas, taču attālākie raidītāji izmantoti kā tādi, ko drīzāk iespējams uztvert ārpus Latvijas. Savukārt 1940. gada sākumā tikai no Madonas raidstacijas svētdienās un trešdienās pārskats par notikumiem Latvijā tika sniegts arī krievu valodā. Līdz ar sarkanarmijas ienākšanu blakus Rīgas radiofona raidījumiem parādījās pārraides no Maskavas.
Sākot ar 1940. gada decembri līdz nākamajai vasarai ik dienu 10 minūšu Madonas raidstacija pārraidīja "ziņas latgalīšu izlūksnē". Stacija celta Latgales pierobežā, kaut gan no antenas masta redzamajā daļā otrpus Aiviekstes upei šī izloksne nebija pati galvenā. Tad nāca kara laiks, un Rīgas radio ikdienas pārraides sākās, beidzās un arī pa vidu vairākkkārt skanēja vācu valodā.
Jau trīsdesmitajos gados bija reizes, kad Latvija varēja uztvert tiešraides arī no mūsu apkārtnes – no dziesmu svētkiem Liezērē, no Ērgļu dzelzceļa atklāšanas, no Lazdonas draudzes kora jubilejas koncerta Madonas aizsargu namā un citas. Klausītāju netrūka – 1937. gada rudenī Madonas apriņķis bija otrais Latvijā (aiz Rīgas apriņķa) radioaparātu skaita ziņā uz 1000 iedzīvotājiem.
Viens no cilvēkiem, kā balsi kopš 1930. gada dzirdēja Latvijas radioklausītāji, bija Bērzaunes "Sniķerēnos" dzimušais Kārlis Baltpurviņš (1909-1966). Sākumā – diktors (spīkers), vēlāk viņš rakstīja arī tekstus raidlugām un patriotiskus dzejoļus, darbojās kā aktieris un režisors.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ