Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā turpina diskusiju ciklu „Sarunas par Eiropu pie kafijas tases".
Diskusiju mērķis ir paraudzīties pašiem uz sevi un apzināties risināmās problēmas, pārliecināties par pašu uzskatiem un nostāju. Sarunas ir pārdomas par notiekošo vai draudošo Latvijā, Eiropas Savienībā, pasaulē.
Vienlaikus sarunas ļauj kļūt arī precīziem, jo, ja cilvēks savās domās nav precīzs, ar viņu spēlējas velns. 16. oktobrī notiekošās diskusijas temats ir veltīts Latvijas zaudējumiem, kas varbūt ir tikai pašu nopelns.
Paraugoties uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, piesauktie argumenti drīzāk ir solījumi vai biedējumi. Un tas drīzāk liecina par neziņu vai nespēju, nevēlēšanos skaidri apzināties notiekošo. Tāpēc, lai noskaidrotu Latvijas zaudējumus Eiropas Savienībā, jāņem vērā kā priekšvēsture, tā pašas valsts īstenotā vai neīstenotā politika.
Eiropas Savienībā kompetence ir iedalīta trijās sfērās. Ekskluzīvo sfēru regulē tikai ES institūcijas. Dalīto sfēru raksturo sadarbība, savukārt koordinētā sfēra principā ir pašas valsts ziņā. Zaudējumus visuzskatāmāk acīmredzot uzrāda pēdējā sfēra.
Ekonomiskais modelis ir pašas dalībvalsts ziņā. Latvijā jau 1990. gadā pieņemtais likums par zemes reformu spēja nodrošināt konkurētnespējīgu sīksaimniecību pastāvēšanu. Ieguvēji šajā šoka terapijas politikā bija tā sauktie prihvatizētāji un transnacionālās kompānijas. Arī patlaban ekonomiskais modelis ir visai dīvains, jo nav skaidri definēta mērķa. Var atcerēties abus Latvijas rubļa un lata maiņas kursus, proti, 1 : 200. Šādi tika izveidota spēcīga valūta, kaut ekonomika bija un ir vāja, bet tas ir netipiski ekonomiskajā pasaulē. Kā būs ar eiro ieviešanu, kas jau kavējas? Kā iespējams tik izmisīgi neieraudzīt inflāciju? Vai to tiešām ir iespējams mazināt ar runāšanu?
Rūpniecības politika ir pašas dalībvalsts ziņā. Latvijā gan laikam drīzāk ir vērojama šīs jomas izsaimniekošana, nevis politika. Labklājība, veselība ir joma, kas atstāta pašu ziņā. Nevar noliegt pārmaiņas labklājības jomā, taču sabiedrības veselības jomā vēl nav pat pamatlikuma, kurā būtu noteikti veselības aizsardzības pamatprincipi un pacientu tiesību aizsardzības principi un mehānismi. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir visnedraudzīgākā Eiropas Savienībā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 09.10.2008.
Autors: IGORS ŠUVAJEVS