Nepavisam neesmu speciālists šajos jautājumos, taču, gadiem ritot, it kā pašas no sevis, sevišķi pēdējos gados, ir sakrājušās atziņas, kuras, gan pēc šaubīšanās, tomēr vēlos piedāvāt "Stara" lasītājiem. Cita informācijas apmaiņas līdzekļa jau mums nav.
Kad sēt?
Visu nosaka zemes sastrādāšanas iespējas. Ja zeme gatava sastrādāšanai un tā ir labi un pareizi sastrādāta, ir jāsēj. Tiesa gan, agri sastrādātā un vēl vēsā zemē vispirms attīstīsies nezāles – viena ravēšanas un kaplēšanas reize būs vairāk. Toties mazāk draudīgs būs jau pierastais sausuma periods mūsu pavasaros, kad sēklas vēlākā sējā izkaltušajā augsnē sadīga ar lielām grūtībām.
Pārsteigumus pēdējās vasarās sagādāja siltumu mīlošās kultūras – krūmu pupiņas, gurķi, ķirbji (īpaši – gurķi un ķirbji). Viss sākās ar to, ka tīruma malā rudenī atstātie gurķi un pa ziemu atkritumos izmestās ķirbju "iekšas" pēc pārciestās ziemas nākamajā pavasarī, iestājoties siltākam laikam, deva skaistus dīgstus. Redzētā mudināts, tagad gurķus, arī ķirbjus, sēju agri pavasarī reizē ar bietēm un burkāniem. Ja laiks pieturas vēss, tur, kur sēti gurķi, nekas nenotiek, bet, tikko zeme vairāk iesilst, gurķi sadīgst. Un nekāda uztraukuma – nav jānervozē, mēģinot uztrāpīt īsto sēšanas dienu.
Par sīksēklu sēšanu
Par laimi, ir vēl sēklas, kuru paciņā ir diezgan daudz un arī salīdzinoši lētas. Te varētu minēt burkānus, dilles, salātus, redīsus un arī vēl citus. Kā tad sēj? Vispirms nolīdzina vagas vai dobes virspusi. Tad ar grābekļa galu vai kapli (ir arī citādi rīki) izveido vadziņas (grāvīšus, padziļinātu renīti augsnē). Sēj. Pēc sējas ar to pašu grābekli, kapli vai roku no abām pusēm iesētajām sēkliņām uzrauš virsū zemi.
To visu var izdarīt gan vienkāršāk, gan ātrāk, gan, pats galvenais, krietni labāk. Rīkojieties tā. Vispirms (ērtāk ar grābekli) nolīdzina vagas vai dobes virspusi. Tad, ja tas nepieciešams, ar tievu pirksta resnuma kociņu iezīmē strīpiņu tur, kur vajadzētu atrasties vadziņai ar iesētajām sēkliņām (vadziņas neveido!). Vadoties pēc iezīmētās strīpiņas, sēklas izkaisa uz zemes. Atlicis pēdējais darbs – ar grābekli vēlreiz pārrušinot un nolīdzinot vagas vai dobes virsmu, vienlaikus ierušina zemē arī sēklas. Protams, daļa sēklu atradīsies pārāk sekli, vēl daļa – pārāk dziļi zemē, bet noteikti būs tādas, kuras, atbilstoši mainīgajiem apstākļiem dobē, tomēr atradīsies vislabvēlīgākajos apstākļos – ātri sadīgs, dīgsti būs spēcīgi, raža laba. Turklāt – varu galvot – ar šādu sēšanas paņēmienu jums nekad nebūs dīgstu biežņas. Katram no mums zināms, cik nepatīkami izravēt un izretināt cieši kopā saaugušus burkāniņus, turklāt šis nepatīkamais un nepateicīgais darbiņš, kā likums, tiek darīts ar novēlošanos.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.05.2009.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē
OĻĢERTA SKUJAS foto