Latvijai tuvojas simt gadu jubileja, jūtama gatavošanās lielajiem valsts svētkiem. Lieli sasniegumi gūti valsts kultūras dzīvē, sevišķi varam lepoties ar Dziesmu svētkiem, izciliem mūziķiem, komponistiem, diriģentiem, dziedātājiem. Vairāki no viņiem guvuši pasaules slavu.
Nepatīkami, ka maz zinām par Latvijas vēsturi. Šķiet, ka it kā kautrējamies no savas vēstures, tā ir ietekme no svešām varām, kas vienmēr uzspiež savu ideoloģiju un vērtības.
Gribas mazliet pakavēties pie Latvijas vēstures, pie tā laika, kad Latvijai bija tikai 20 gadu – 1938. gadā.
Toreiz man bija puikas gadi. Mācījos Vecpiebalgas pagasta Ogrēnu pamatskolā (vēlākajā Kaudzīšu pamatskolā). Tagad tā likvidēta, vairs ir palikušas tikai drupas.
Pastāstīšu, kādas toreiz bija izglītības īpatnības. Skolā pa visām sešām klasēm bija 80-90 skolēnu katrā mācību gadā. Klases bija apvienotas. Ieskaitot skolas pārzini, bija tikai trīs skolotāji. Šie trīs skolotāji, manā toreizējā skatījumā, lieliski tika galā ar audzināšanas darbu. Skolā bija internāts – viena istaba zēniem, otra meitenēm. Internātam gultiņas bija jāved no savas mājas. Brokastīm, vakariņām produkti bija pašiem jāņem līdzi, deva tikai tēju. Pusdienas deva siltas no pašu dotajiem produktiem. Skolā nepatika tas, ka nebija elektrības. Iztikām ar dažāda lieluma kūpošām petrolejas lampām. Toreiz par elektrisko apgaismojumu, radio, televizoru bijām dzirdējuši – sapņojām, ka mums kaut kas tāds noderētu. Ķeguma spēkstacija jau bija uzcelta, bet vēl nebija pievadu līniju.
Toreiz skolēnu sekmes novērtēja liecībās ar cipariem, vērtējumi bija šādi: 5 – ļoti labi, 4 – labi, 3 – apmierinoši, 2 – neapmierinoši, 1 – vāji.
Man 1939./1940. mācību gadā šādos priekšmetos bija atzīmes: ticības mācība, latviešu valoda – vārdi, raksti, vācu valoda, matemātika, dabaszinības – lauksaimniecība, zīmēšana, glītrakstīšana, dziedāšana, uzvešanās, kārtība. Ļoti lielu vērību pievērsa aritmētikai, latviešu valodai (patriotiskajai audzināšanai). Mācību grāmatas bija labi noformētas, glītos, cietos vākos. Man ir saglabājusies „Lasāmā grāmata pamatskolas 2. klasei", pēc Izglītības ministrijas norādījumiem sastādījis A. Baumanis, 1938. gads – tas bija rakstīts uz grāmatas vāka.
Patriotiskā audzināšana
Grāmata ļoti labi izmantojama patriotiskajai audzināšanai, izlasot to, jūties zinošs, esi it kā pieaudzis. Grāmatas saturs: Latvijas karogs, Latvijas valsts himna, Valsts un Ministru prezidents – Kārlis Ulmanis (attēls), K. Ulmaņa novēlējums jaunatnei. Tas bija krāsainos attēlos. Grāmata sastādīta, attēlojot latvisko dzīvi. Bija vairāki K. Ulmaņa runu un rakstu citāti. Tāpat skaidrā, saprotamā valodā pastāstīts, kāda ir mūsu valsts uzbūve, kas to pārvalda, kādas ir organizācijas. Visam cauri vijas zemes un darba mīlestība, patriotisms.
Tiem, kuri izmantoja skolas internātu, vakaros bija jāsapulcējas uz vakara jundu. Lūk, jundas teksts: „Varenais Dievs! Sargi un spēcini mūsu tautu ticībā un darbā! Sargi mūsu Vadoni un dod viņam spēku! Ļauj pacelties mūsu sarkanbaltsarkanajam karogam taisnīgā slavā un varā! Svētī, Kungs, mūsu skolu un audzinātājus, mūsu mājas un mīļos tuviniekus! Svētī arī šajā naktī katra krietna darba darītāja atdusu! Dievs, svētī un sargi Latviju!"
Patriotiskajā audzināšanā ļoti liela loma bija mazpulku organizācijai. Mazpulku virsvadonis bija pats Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Viņa sacerētais svinīgā solījuma teksts izteic visu mazpulku darbību. Solījuma teksts: „Solu cītību un centību mācībās, paklausību vecākiem un skolotājiem, sadarbību un uzcītību biedriem, savaldību un pieklājību pret visiem. Tev, mīļā, dārgā Tēvzeme, solos ziedot karstu sirdi, labas domas, krietnu darbu. Solos būt nelokāms pienākumos un atbildībā mājā, skolā, visbargākā stingrībā un cietībā pret sevi, jo arī es gribu būt drosmīgs un ticīgs vienības karoga nesējs. Tēvijai solos augt. Slava Latvijai!"
Skolā mazpulki bija lielā godā. Skaistas bija formas gan zēniem, gan meitenēm. Audums pelēks, formas disciplinēja, un katrs centās izskatīties brašs un iznesīgs. Skolas pārzinis bija mazpulku vadītājs, no mazpulkiem bija izvēlēts mazpulku priekšnieks (galvenais darba veicējs un organizators). Mazpulkiem bija sava himna, ko sadzejojusi E. Stērste – „Lai ar sauli laukā ejam/ Tīrumus un dārzus sēt…". Bija arī savs karogs – balti zaļā krāsā. Krūšu nozīmīte simbolizēja laukus – četrstaraina āboliņa lapiņa.
Pie dzīvojamajām mājām bija jāiekārto valsts karogam domāts masts, karogs jāuzvelk valsts svētkos.
Katras skolas mazpulkam bija savs numurs. Ogrēnu skolai tas bija 475. Skolas varēja izvēlēties mazpulku darbības virzienu. Mūsu skolai tas bija lauksaimniecība. Mana māsa bija čakla mazpulka dalībniece, tāpēc es labi varēju iepazīties ar mazpulku darbību. Vēl biju par jaunu, jo mazpulkā uzņēma no 12 gadu vecuma. Mani uzņēma grupiņā „mazpulku mazajie". Varēju darboties, bet nevarēju nēsāt formastērpu.
Ogrēnu skolas mazpulkiem bija jāiekārto lauksaimniecības lauciņi, kur pats varēja izvēlēties, ko audzēt. Izaudzētais jāparāda rudens ražas skatēs. Lai lauciņus izceltu, to stūros jāierīko baltzaļi krāsoti mietiņi.
Lielu vērību pievērsa fiziskajai attīstībai, stājas veidošanai, zēniem ļoti patika vingrinājumi šaušanā. Skolai bija 2 mazkalibra šautenes. Priecājos, ka man arī deva šaut.
Patika žurnāls „Mazpulks", tur bija politiski raksti, raksti no mazpulku dzīves, paziņojumi. Tāpat uzdevumi vaļasbrīžiem, joki, pašu mazpulcēnu zīmējumi, dzejoļi, stāsti.
Tos, kas mazpulka gaitas bija beiguši, aicināja iestāties aizsargos.
Katru gadu iesauca jaunkareivjus karadienestā. Karadienesta laiks bija viens gads. Tur jaunkareivji apguva kara mākslu, uzlaboja stāju, ieguva brašumu. Demobilizētos kareivjus aicināja iesaistīties aizsargu organizācijā. Viens gads karadienestā ļoti labi veidoja stāju, iznesību, pieklājību. Jaunieši no dienesta nebaidījās, labprāt gāja. Viņi pēc mazpulka gaitām, tāpat pēc karadienesta labprāt iestājās aizsargos. Aizsargi palīdzēja kārtības nodrošināšanā valstī, palīdzēja policistiem, bija labi kārtības sargi pagastos. Aizsargi un aizsardzes organizēja sporta pasākumus, pašdarbību, bija sabiedriskās dzīves vadītāji. Aizsargi varēja lepoties ar skaistām formām.
Latvijas dibināšanas 20. gadadienā laukos skaisti bija mazpulku un aizsargu pasākumi, pie lauku sētām plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi baltos mastos. Pilsētās pasākumi bija daudz plašāki un skaistāki. Latvijas valsts 20. jubilejas diena notika tautā bieži pieminētajā Ulmaņlaikā.
1934. gada 15. maijā notika varas pārņemšana, tika likvidētas partijas, biedrības, slēgti daži preses izdevumi, kas šķēla latviešu tautas vienotību. Sākās K. Ulmaņa valdīšanas laiks. Tagad tika izcelta patriotiskā audzināšana. Uzplauka lauki, redzami uzplauka ekonomika. 15. maijs izvērtās par visas tautas svētkiem. Vecākā paaudze atceras Ulmaņlaikus ar lielu cieņu un labām atmiņām.
1940. gada 17. jūnijā Latvija kā patstāvīga valsts beidza pastāvēt, jo valstī iebrauca Sarkanās armijas tanki.