Patika Madonas novada domes deputāta Andreja Ceļapītera redzējuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" apkopojums 13. novembra "Starā", kas saasināja manas pārdomas. Piemēram…
… ko valsts iegūs, ja uzņēmēji, nevarēdami samaksāt par katru strādājošo valsts jaunos noteiktos nodokļus, likvidēs savu uzņēmumu…
… kā jutīsies cilvēki, kuri strādāja nepilnu darba laiku, nopelnīja kaut 20, 30 eiro mēnesī klāt pie pensijas vai auklējot bērnu, mācoties, vai savu fizisko spēju robežās…
… aizmirstam par cilvēku socializāciju, strādājošs cilvēks jūtas novērtēts, viņš ir vajadzīgs. Vai valstij būs drošāk, ja kļūs vairāk skumju un nabadzīgu cilvēku? Atstumti! Un arī nodokļi tiek maksāti par nostrādātām stundām!
Protams, valstij ir vajadzīga nauda, jo tā izšķērdība pa labi, pa kreisi… Un nodokļu maksātāju mazāk, jo Latvija palikusi pustukša.
Tagad tāds modes jēdziens – dzīvojam savā burbulī. Laikam tā ir, ka nodokļu reformas lēmēji dzīvo labklājības burbulī, kā arī nezina, kāda ir dzīve mazpilsētās, laukos, kāds daudziem iedzīvotājiem ir trūcības līmenis.
Bieži pie valdības reformām, lēmumiem, rīkojumiem tiek piesauktas Eiropas regulas, vai Eiropā dara tā vai šitā! Bet šoreiz nekā, jo Eiropā vidējos un mazos uzņēmumus atbalsta, droši vien ar domu, lai tauta ir nodarbināta un dod pienesumu sev un valstij, lai nav palielināts nepamatots bezdarbs.
Bet cerēsim, ka galīgais lēmums par nodokļiem būs panesams visiem!
20.11.2020.