Vispirms vēl par to, kas jau ir noticis. Ir arī tādi uzskati, ka 24. februāra Krievijas armijas iebrukums Ukrainā bijis nepārdomāta rīcība, kura atnesusi ļaunumu visiem. Arī pašai Krievijai.
Protams, ja Krievija pārdomāti, gudri izmantotu kaut vai tikai desmito daļu tās naudas, materiālu, spēka, piepūles, upuru u. c., kas tiek izlietoti pašreizējā karā, situācija būtu pavisam citāda. Visu to varēja izlietot, lai nodibinātu visdraudzīgākās attiecības ar Ukrainu. Lai būtu vislabākie sakari ekonomikā, kultūrā, mākslā, kopēji sadarbības projekti, kopēja labsirdība, labestība… Jā, ja Krievija gribēja, tā varēja panākt izcili labas kaimiņattiecības ar Ukrainu.
Jā, varēja. Un noteikti to apjēdza. Bet viena vienīga iebilde. Labas kaimiņattiecības Krievijai nedotu iespējas iegūt kaut vienu vienīgu kvadrātkilometru Ukrainas zemes! Bet Krievijai vajag tieši Ukrainas zemi. Un daudz! Vismaz Ukrainas austrumus un dienvidus.
Krievija karu sāka Ukrainas zemes dēļ. Un turpinās karot vismaz tik ilgi, kamēr nebūs nostiprinājusies Ukrainas austrumos un dienvidos. Starptautiskā un iekšpolitiskā situācija Krievijai ļoti labvēlīga – visi it kā samierinājušies un apraduši ar Krievijas (likumīgo) vēlmi atgūt savas kādreizējās teritorijas (arī Latviju?). Tātad – pat taisnīgs karš Krievijas izpratnē?
Karš Ukrainā atšķiras no visiem citiem kariem pasaulē. Militārās lielvalsts Krievijas rīcībā ir miljoni karavīru un bezgalīgi daudz karā izmantojamu ieroču. Krievija, neizjūtot resursu trūkumu, var karot gadiem. Īpatnēja ir uzbrūkošās valsts Krievijas rīcība. Ar smagajiem ieročiem – lielgabaliem un raķetēm – nepārtraukti apšauda vēl nepakļautos Ukrainas apgabalus. Tiek iznīcināts viss – mirst cilvēki, vēl vairāk ir ievainoto, sagrauts tiek viss.
Kāpēc tāda nežēlība? Atbilde gaužām vienkārša. Krievijai no jauna sagrābtajās Ukrainas zemēs nav vajadzīgi tur palikušie lepni, patstāvīgi, droši, nepaklausīgi, uzņēmīgi… cilvēki. Cilvēkiem jābūt paklausīgiem, iztapīgiem, bailīgiem, nabadzīgiem…
Cik ilgi turpināsies šis karš? Visu nosaka Krievija. Tās sasniegumi karā. Krievija neapmierināsies, neieguvusi vismaz Ukrainas austrumus un dienvidus. Karam ir arī vairāki papildu mērķi. Ar smagajiem tālas darbības ieročiem (lielgabali, raķetes), tos pielietojot visur un nepārtraukti, tiek iznīcināti Ukrainas karavīri un bez žēlastības arī civiliedzīvotāji. Tiek iznīcināts viss, ko tik iespējams iznīcināt. Tādā veidā tiek panākts Krievijas mērķis novājināt Ukrainu. Krievijai ilgs karš nozīmē – labs karš. Ukrainai ilgs karš ir postošs – nebūs ne cilvēku, ne resursu. Jo mazāk Ukrainā cilvēku, nogalināti, bēgļu gaitās devušies, jo lielāki postījumi, jo vieglāk Krievijai to iekarot un pakļaut.
Nevar ticēt nekādām Krievijas miera sarunām, nekādiem solījumiem. Kādreiz Krievija karu pārtrauks, bet tas notiks vienīgi tādos apstākļos, kad ieguvumi no karošanas būs mazāki par plānotajiem. Te jārunā tikai un vienīgi par iekaroto teritoriju. Iespējams, Krievija nepaņems Ukrainas ziemeļdaļu, vidusdaļu un rietumus. Katrā gadījumā jaunā Krievijas-Ukrainas valsts robeža būs ļoti gara – ap 1000 km. Jebkurā gadījumā šī robeža būs bēdu un nelaimju pārbagāta. Mūžīgs stress, pārpratumi, provokācijas… Vienmēr vainīga, lai kas arī notiktu, būs Ukrainas puse.
Šāds stāvoklis izveidosies tikai tāpēc, ka Ukraina viena pati nespēj un nespēs sekmīgi līdzvērtīgi karot ar militarizētu lielvalsti. To apliecina katru dienu atkal un atkal daudzie kara upuri Ukrainas pusē. Drīz vairs nebūs kas karo. Stāvokli nevar pat kaut cik saglābt jauni jauniesauktie. Bez pieredzes, bez iemaņām. Ko tādi karavīri var izdarīt pie moderna mūsdienu lielgabala, ja tas nonāk viņu rokās.
Var jau arī saprast Ukrainas prezidentu, kas nenoguris atkārto, ka Ukrainas armija izdzīs krievus no visām sagrābtajām Ukrainas zemēm, ka viss sagrautais tiks atjaunots… Būtu jau labi un pareizi, taču pašreiz nav seguma nevienam šādam prezidenta vārdam.
Četrus mēnešus pasaules ļaunuma centrs visiem spēkiem, pārkāpjot jebkādas ētikas, starptautiskas vienošanās… morāles normas, cenšas iznīcināt Ukrainas valsti. Taču joprojām ir naivi vientieši, kuri svēti tic, ka ar Krieviju var kaut ko sarunāt. Te vietā pieminēt tos, kuri cer ar Krieviju sarunāt, lai izveidotu "zaļo koridoru" Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam uz valstīm, kuras atkarīgas no Ukrainas graudu piegādēm. Kāds naivums! Tātad Krievija mierīgi pieļaus un labsirdīgi noskatīsies, kā Ukraina brīvi rīkosies atkal Melnās jūras ostās! Nekad!
Tas nav pat karš. Krievija, izmantojot ērto piekļuvi Ukrainai, izmantojot savu smago ieroču pārbagātību, rūpīgi, pārdomāti, metodiski, nesteidzīgi slepkavo Ukrainas tautu. Ik dienu. Ik stundu. Bez pārtraukuma.
Mēs it kā pārdzīvojam, runājam, saskaņojam, ceram, apsolām… un mierīgi dzīvojam tālāk. Bet tajā pašā laikā tikai vienā valstī – Ukrainā – bez pārtraukuma, lielgabala šķembas skarts, mirst cilvēks pēc cilvēka, vaid neskaitāmi ievainotie…
Ukrainas cilvēku rezerves nav bezgalīgas. Kaut kad kaut kā caur Poliju atvestie nedaudzie lielgabali nav un nevar būt kaut cik nopietns pretspēks Krievijas masīvajai kara tehnikai.
Ir pēdējais laiks izbeigt tukšu liekulīgu runāšanu, pie tam – aizstājot to ar reālu rīcību. Stāvoklis Ukrainā ir ārkārtīgi kritisks.
Kas jāņem vērā un kas jādara? Krievija nevienam karu oficiāli nav pieteikusi. Ukraina nevienam un nevienai valstij neko sliktu nav nodarījusi, tāpēc jebkurš uzbrukums tai ir nepamatots. Ja Ukrainā ir iebrukuši kaut kādi bruņoti grupējumi, tad Ukrainai ir ne tikai tiesības, bet gan svēts pienākums vērsties pret šiem iebrucējiem.
Ja Ukraina pati saviem spēkiem netiek galā ar iebrucējiem, tad pašsaprotama Ukrainas rīcība ir oficiāls lūgums vienīgajai valstu savienībai NATO, kas realizē valstu aizsardzību no uzbrucējiem. Ja Ukrainas lūgums ir tikai palīdzēt padzīt iebrucējus no savas valsts teritorijas, tad tas ir loģiski un pašsaprotami.
Vienīgais miera garants Eirāzijā ir tikai NATO. Vienīgais drauds mieram, cenšoties iekarot citu valstu teritoriju, Eirāzijā ir tikai Krievija. Ja tagad – tik svarīgā kritiskā situācijā, kad katru dienu tiek noslepkavoti daudzi cilvēki, NATO neko nedara, tad kāda jēga vispār ir šai organizācijai? Nekāda. Pat vairāk. NATO vadītāju svinīgie solījumi Putinam īsi pirms iebrukuma, ka NATO Krievijas iebrukuma gadījumā neiejauksies, ir tiešs atbalsts agresoram. Tāda rīcība ir noziedzīga. Tā ir kļūda, kas jāizlabo nekavējoties.
28.06.2022.