"NRA" 14. jūlija numurā bija publicēta Kurzemes rajona politiski represēto kluba valdes priekšsēdētāja T. Pētersona un mācītāja K. Zuikas vēstule "Neapvainot pirmskara Latviju un Kārli Ulmani". Pilnīgi pievienojoties rakstā paustajām domām, gribu izteikt arī savu personisko viedokli.
Samērā daudzi politiķi un žurnālisti uzsākuši pret Kārli Ulmani nepamatotu viņa nonievāšanas kampaņu. Pat izsakot domu – lai Latvijai nekad nebūtu tāda prezidenta kā K. Ulmanis. Ulmanis tiek dēvēts par diktatoru, kas sagrāvis Latvijas demokrātiju, par Latvijas tautas interešu nodevēju, kas neesot pieteicis karu ar PSRS, bet brīvprātīgi ļāvis šeit ienākt PSRS karaspēkam un pārņemt varu.
Kas attiecas uz Ulmaņa samērā diktatorisko politisko kursu, tāda demokrātija kā līdz 1934. gada 15. maijam arī nevarēja turpmāk pastāvēt. Saeimā darbojās desmitiem politisko partiju, ļoti daudz bija "vieninieku", valdīja atklāta deputātu balsu uzpirkšana, kreisie spēki nostabilizējās, lai panāktu leģitīmās valsts varas gāšanu un Latvijas pievienošanu PSRS. 15. maijs bija nozīmīga diena, sakārtojot valsts un sabiedrisko kārtību, jo stingra roka toreiz bija pat ļoti nepieciešama.
Kā liecina vēstures un statistikas fakti, tieši pēdējie seši neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gadi raksturojās ar lielu progresu visās saimnieciskās un kultūras dzīves nozarēs. Latvijā strauji pieauga labklājība, un iedzīvotāju dzīves līmenis kļuva par vienu no augstākajiem Eiropā. K. Ulmanis veicināja ražošanas attīstību, daudzu Latvijā ražotās produkcijas veidu eksportu, nepieļaujot (kā pašreiz) importa pārsvaru pār eksportu. Kā liecina dati, kas publicēti 1990. gadā izdotajā grāmatā "Latvija citu valstu saimē" – Latvijas kulturāli saimnieciskajam apskatam pēc stāvokļa 1939. gadā, mazā Latvijas valsts sekmīgi konkurēja ar Eiropas lielvalstīm daudzās saimnieciskās un kultūras dzīves jomās. Protams, tolaik galvenā ražošanas nozare bija lauksaimniecība, īpašu uzmanību veltot linkopībai (slavens bija linu produkcijas eksports), piensaimniecībai (sviesta eksporta ziņā Latvija ieņēma 5. vietu), mežu racionālai izmantošanai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 26.07.2007.
Autors: ĀDOLFS BORBALS
Attēla avots: Portāls http://data.lnb.lv