Pēdējā laikā „Neatkarīgās Rīta Avīzes" lappusēs bijis lasāms par sabiedrības aptauju rezultātiem vairākos valstiski svarīgos jautājumos – par Latvijas pilsoņu uzticēšanās pakāpi dažādām valsts un sabiedriskajām institūcijām, par atsevišķu politiķu, valsts amatpersonu un sabiedrisko darbinieku darbības vērtējumiem un par viedokļiem, ko pēdējos gados Latvijas valdībai būtu vajadzējis darīt citādāk, nekā tas darīts. Par šiem pētījumiem analīzi veikuši žurnālisti Juris Paiders (13. maija numurā), Baiba Lulle (22. maijā) un Viktors Avotiņš (29. maijā).
Vispirms par pilsoņu uzticības vērtējumu dažādām valsts un sabiedriskajām institūcijām. Izrādās, vislielāko uzticības pakāpi bauda izglītības iestādes, radio un televīzija. Tālāk seko Valsts kontrole, baznīca, drukātā prese, krietni zemāk – pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības, vēl zemāk – tiesas un banku iestādes. Sarakstu ar viszemākajiem rādītājiem noslēdz Ministru kabinets (14%), Saeima (6,9%) un politiskās partijas (6,8%). Vērtējot šo sabiedrības attieksmju tabulu, J. Paiders kā vistraģiskāko raksturojis situāciju ar uzticēšanos politiskajām partijām. Tas, ka 93,2 procenti pilsoņu neuzticas politiskajām partijām, rāda, ka partiju demokrātija cietusi krahu, jo tauta tajā ir vīlusies. Latvijas sabiedrībā vārdi „politiskā partija" jau kļuvuši par lamuvārdu. Satraucošs ir stāvoklis ar zemo uzticības līmeni arī Saeimai un Ministru kabinetam, bet šo institūciju darbošanās vērtējums jau izriet no politisko partiju darbības vērtējuma.
Kā situāciju vērtējis V. Avotiņš, Latvijas sabiedrība neparasti augstu vērtē radio un televīziju, kas esot kā viens no uzticamākajiem mušpapīriem, uz kā uzķerties sevišķi nedomājošai sabiedrības daļai. Ne jau velti arī partijas uzskatot TV un radio par sev efektīvākajiem plašsaziņas līdzekļiem. Autors, manuprāt, pareizi uzsvēris, ka radio un TV prevalēšana augstāk par baznīcas un drukātā vārda lomu ir satraucošs simptoms –
kad šie plašsaziņas līdzekļi sāk valdīt pār prātiem.
Interesants ir B. Lulles veiktais rezumējums par atsevišķu politiķu, valsts amatpersonu un sabiedrisko darbinieku darbības vērtējumu, attiecinot to uz 29 personām. Šeit neminēšu dažus ekspolitiķus. Visaugstāk (un, manuprāt, pilnīgi pelnīti) kotējas valsts kontroliere I. Sudraba, tūlīt aiz viņas ar pārsteidzoši augstu reitingu – Ventspils mērs A. Lembergs. Samērā negaidīti augstās vietās ierindojušies „Saskaņas centra" politiķi N. Ušakovs (4. v.) un J. Urbanovičs (10. v.). Pirmajā sešniekā vēl ierindots Valsts prezidents V. Zatlers (5. v.) un premjers V. Dombrovskis (6. v.). No apvienības „Vienotība" politiķu saraksta līdz ar jau minēto premjeru samērā augstās vietās ierindojušies: S. Kalniete (9. v.), S. Āboltiņa (11. v.), Ģ. V. Kristovskis (12. v.), arī S. Ēlerte (17. v.), A. Štokenbergs (18. v.). No pārējām politiskajām partijām – tēvzemietis R. Zīle (13. v.), LPP/LC līderis A. Šlesers (16. v.), ZZS līderis A. Brigmanis (19. v.), J. Pliners no PCTVL (23. v.). Savukārt Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs ierindots 15. vietā, Saeimas spīkers G. Daudze – 20. vietā. Pašā tabulas lejasgalā lasāms TP vadītāja A. Šķēles un finanšu ministra E. Repšes vārds. Šis personu reitingu saraksts liecina, ka, neraugoties uz partiju zemo vērtējumu kā tādu, atsevišķu partiju vadītāji sabiedrībā kotējas visai augstu.
V. Avotiņš analizējis arī aptauju par viedokļiem, ko Latvijas valdībai būtu vajadzējis darīt citādāk. Pēc 1. un 2. pozīcijas apkopotajiem dažāda rakstura vispārējiem pārmetumiem seko konkrētāki iebildumi pret valdības rīcību. 3. vietā ierindojies viedoklis, ka valdība rīkojusies neprofesionāli un nekompetenti, neieklausoties ekspertos. 5. vietā – šaubīgie darījumi ar „Parex banku", 8. vietā – nevajadzējis celt lielos objektus (piemēram, Nacionālo bibliotēku, Dienvidu tiltu), 11. vietā –
nepienācīga darbavietu radīšana, tikai 16. vietā – pensiju samazināšana. 4. vietā ierindots viedoklis, ka valstij nevajadzēja aizņemties naudu no SVF un ES, un 17. vietā – ka Latvijas valstij vispār nevajadzējis iestāties Eiropas Savienībā (abi šie viedokļi gan tiek vērtēti kā vēlme ierauties sevī, norobežoties no pārējās pasaules).
Šādas iedzīvotāju aptaujas un to rezultātu analīze ir labs līdzeklis tās atmosfēras noteikšanai, kas valda sabiedrībā un ar ko jārēķinās, ejot uz 10. Saeimas vēlēšanām.
Autors: ĀDOLFS BORBALS