Diez vai vidējais vēlētājs analizēja valdošo partiju, parlamenta lēmumus, rīkojumus. Gluži vienkārši cilvēki redz, ka lauki paliek tukšāki un tukšāki, mājas uz mums skatās tukšiem logiem. Daudzviet tikai daudzu kilometru attālumā – tuvākais kaimiņš; ja kas, neviens neatnāks ūdeni pasniegt.
… vēl cenas aug pārtikai, komunālajiem pakalpojumiem utt… Jā, pensijas paaugstina (indeksē), algas citviet aug, citur ne, bet inflācijai līdzi netiek.
Minimālās algas celšana daudzos reģionos neko nedod, jo nedaudzajiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav, ko maksāt.
… un vēl uzspiestā kases aparātu reforma! Lieliem uzņēmējiem tie simti nekas, bet maziem problēmas; ir, kas tāpēc likvidē uzņēmumus, aizņemas naudu. Var jau deklarēt, ka vajag biznesu ar augstu pievienoto vērtību, bet kur lai paliek tie cilvēki, kuri balansē uz minimuma? Vai tos sūtīt pa taisno uz zupas virtuvi, uz pabalstu saņemšanu, uz sociālajiem dzīvokļiem? Protams, spēcīgākie pako ceļasomas uz ārzemēm.
Ir lieliski, ka iekšzemes kopprodukts aug un ka ir miers. Bet tomēr – kā valdošie nepamanīja šīs sociālās problēmas kopumā? Vai tā bija pārslodze, darbošanās savu kabinetu, ministriju ietvaros, vai iztapšana Eiropas regulām, vai aukstas sirdis atslēgas figūrām?
… bet mums ir sava valsts, nākotnes plāni un cerības!
Ar cieņu –
VALDA BĒRZIŅA,
Madonas pilsētas vidusskolas skolotāja
23.10.2018.