Manuprāt, Latvijā ir par daudz banku. To apliecina piemēri ar jau trim bankrotējušajām bankām, no kurām nevainīgiem un godīgiem noguldītājiem ir bijis tik grūti atgūt savu naudu.
Viens no redzamākajiem noguldītājiem, kuram ar bankām nav veicies, ir labi zināmais komponists Raimonds Pauls. Jau no Latvijas neatkarības atgūšanas sākumposma viņš dažādu partiju sastāvā ir bijis gan Saeimā, gan valdībā. Ja šāds cilvēks tagad žurnālistiem saka, ka valdība un tiesībsargājošās iestādes nedara visu, lai meklētu vainīgos un atgūtu „Latvijas Krājbankas" noguldītāju naudu, man nav iemesla viņam neticēt. Raimonds Pauls arī kritizē Ivaru Godmani par viņa rīcību „Parex bankas" krīzes laikā, kad vairāki miljoni latu no valsts budžeta tika novirzīti bankas glābšanai. Šobrīd viņš un citi kolēģi lepni sēž Eiropas Parlamentā vai kādā citā augstā amatā, kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji un budžeta iestādes vairs necer no problēmās nonākušajām bankām atgūt savus noguldījumus.
Pēdējā laikā Latvijā ir parādījusies jauna problēma, un tā ir ātrie kredīti. Vai ir pareizi aizdot līdzekļus ar tik milzīgiem procentiem? Plašsaziņas līdzekļos netrūkst stāstu par to, cik smagā situācijā ir nonākuši cilvēki, kuriem nav bijis pietiekami stingrs raksturs. Redzam daudz nelaimīgu jauniešu, kuri tagad ar nožēlu saka, ka, ja būtu zinājuši par milzīgajiem soda procentiem, nekad kredītu nebūtu ņēmuši.
Problēmas ir ne tikai ar bankām vai ātrajiem kredītiem, bet arī ar valdības attieksmi. Bieži vien no ministriem vai ministriju ierēdņiem dzirdam, ka „valsts ir izkļuvusi no dziļās ekonomiskās krīzes bedres, iekšzemes kopprodukts aug un šī tendence turpinās, attīstības tempi mums ir straujāki nekā citām Eiropas Savienības valstīm, varam jau palielināt algas budžeta iestādēs strādājošajiem, piemēram, minimālā alga pieaugs līdz Ls 220, bet jau šodien vidējās algas valsts iestādēs strādājošajiem ir Ls 460-480".
Vai šie vārdi daudziem cilvēkiem neķeras pie sirds? Tik negodīgi melot var tikai valsts vadītāji, kuri vairāk domā par savu personīgo labumu, un tādēļ nav jābrīnās, ka plaisa starp tautu un vadītājiem ir tik liela. Pajautāsim medicīnas darbiniekiem, policistiem, skolotājiem, vai viņi šādu summu ir redzējuši savā algu sarakstā. Domāju, ka daudz tādu nebūs, jo, ja tā būtu, tad mēs varētu pamatoti cerēt uz daudzu no Latvijas izbraukušo tautiešu atgriešanos. Diemžēl realitāte ir tāda, ka viņi pagaidām neatgriezīsies, jo citviet nopelnīt var daudz vairāk.
Autors: ĀRIJS MŪRMANIS,
pensionārs Ļaudonā