Latviešiem ir pasaka par tēvu, kurš pirms miršanas liek saviem dēliem pēc viņa nāves iet sargāt viņa kapu.
Astoņdesmitajos gados Madonas čeka Degumnieku mednieku kolektīva medniekiem lika sargāt pulkveža Oskara Kalpaka kapu Visagala kapsētā. Latvijas čeka nedrīkstēja pieļaut, ka Latvijas valstij nozīmīgās dienās uz pulkveža Oskara Kalpaka kapa vietējie patrioti noliek krāšņu puķu buķeti. Lai ziedu nolikšanu nenokavētu un varētu aizturēt ziedu nolicēju, čeka organizēja pulkveža kapa apsardzību Visagala kapos. Kad vairākas dienas tās darboņi bija sargājuši šo kapavietu, bet rezultātu nebija, izdomāja kapa apsardzībā iesaistīt Degumnieku kolektīva medniekus.
Kādu rītu man Degumnieku saimniecības direktors Mārtiņš lika braukt uz Visagala kalti Meirānos, kur pulksten 13 man jātiekas ar Madonas čekas priekšnieku Kursišu. Tikšanās laikā čekas priekšnieks informēja par neveiksmīgo pulkveža kapa apsargāšanu. Kursišs lika man norīkot četrus medniekus čekas rīcībā pulkveža kapa turpmākai apsardzībai. Šiem medniekiem uzdevums būs aizturēt ziedu nolicējus. Kad aizbraucām pie Meirānu mednieka Roberta, kurš pazina čekas priekšnieku, čekists atkārtoja man izteikto mednieku uzdevumu pulkveža kapa apsargāšanas laikā. Mednieks Roberts jautāja Kursišam, ko darīt, ja ziedu nolicējs bēg. Čekists teica: "Jāsaņem dzīvs, ja bēg, šaujiet pa kājām!"
Paldies Meirānu mednieku godaprātam, ka čekas organizētais pasākums aizturēt ziedu nolicējus Visagala kapos pie pulkveža Oskara Kalpaka kapa beidzās ar čiku.
03.03.2017.