Skolotājs Jānis Āboliņš un Freimanis ievadīja un apmācīja teātra mākslā, drāmā un dzejā. Mēģinājumos vadīja režiju. Skolotājs Jānis Stūrītis dibināja un vadīja korus, rūpējās par skolēnu balss izkopšanu. Skolotājs Kārlis Celmiņš vadīja Biržu skolas izstādes, izkopa vizuālās mākslas tehniku, atklājot skolēniem vēl nezināmu pasauli.
1918./19. m. g. padomju varas laikā notika ievērojami pārkārtojumi. No Lazdonas un Praulienas atpakaļ uz Madonu tika pārvietoti skolēni. Skolas vajadzībām iekārtoja telpas Leivērkrogā (Rīgas ielā 4) otrajā stāvā 3 klases, arī Rīgas ielā 1 iekārtoja meiteņu guļamistabas, bet Ķeirāna mājā atradās pārējās klases. Ģimnāzijas pārcelšana visvairāk skāra skolotājus.
Madonas strādnieku un zemnieku padome izsludināja: visiem bijušajiem skolotājiem vienā dienā un laikā jāierodas norādītajā vietā uz „skolotāju pieņemšanu". No Valkas bija ieradies Izglītības daļas atbildīgais darbinieks, dzejnieks Vilis Plūdonis.
Katram skolotājam bija jādod atbilde uz šādiem jautājumiem: „Vai vēlos uzņemties skolotāja pienākumus ģimnāzijā? Vai apņemos pildīt jaunās skolas noteikumus?" utt. No skolas tika izraidīts mācītājs Šaurums, zīmēšanas skolotājs. Devās prom skolēni, gan dažādu apstākļu dēļ, devās prom skolotāji, uz Cesvaini, kur dibināja jaunu ģimnāziju un solīja lielāku algu, labākus sadzīves apstākļus.
Uz Cesvaini aizgāja latviešu valodas skolotāja Ida Medene, krievu valodas skolotāja Minna Bodniece, mūzikas skolotājs un kora diriģents Jānis Stūrītis, franču valodas skolotāja Anna Meņģele, matemātikas skolotājs Priednieks. (M. Goliāse, V. Jēgers.)
Uz Rīgu kā brīvības cīnītāji devās mārkalnietis, krievu valodas skolotājs Antonijs Puķudruva, praulēnietis, vēstures skolotājs Antonijs Pommers, kas beidza Varšavas Universitātes Vēstures fakultāti. Tad strādāja par skolotāju Rīgas 1. ģimnāzijā, sarakstīja mācību grāmatas vidusskolām: Latvijas vēsturi, seno laiku vēsturi, jaunāko laiku vēsturi. Apbalvots ar Atzinības krustu. Nevēlējās atstāt Latviju, izbeidza savu dzīvi 1944. gada 3. oktobrī Rīgā. (M. Ģ.)
Uz Rīgu devās ērglēnietis, fizikas un matemātikas skolotājs Andrejs Bumbērs. Bija beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā un Maskavas Universitātes fizikas un matemātikas fakultāti. Strādāja Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā un Latvijas Universitātē. Sarakstīja fizikas mācību grāmatu vidusskolām. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz Melburnu Austrālijā pie saviem dēliem. Miris 1959. gadā Ivanhoje pie Melburnas. (M. Ģ.)
1919./20. m. g. zēnu reālskolas un meiteņu ģimnāzijas vadību pārņēma bērzaunietis Pēteris Krievkalns.
Nekavējoties vajadzēja sameklēt jaunus, pieredzējušus skolotājus. Drīz skolā ieradās Berta Polfandere – ķīmijas, loģikas, psiholoģijas skolotāja. Ieradās Fēlikss Polfanders – dabaszinību, ģeogrāfijas, krievu valodas skolotājs; Pēteris Āboliņš – matemātikas skolotājs, Otīlija Vincmane – franču valodas skolotāja; Vladimirs Sprūds – vēstures skolotājs; Marija Lenz un Johanna Zemīte – vācu valodas skolotājas.
Šajā gadā īstas kārtības vēl nebija. Zēnu mītne bija Kumsāra māja, kuru bija pārņēmusi karaspēka vienība, tāpēc arī stundas reizēm nenotika, bet armijā iesauca arī skolotājus, arī pārzini Pēteri Krievkalnu.
Viņa vietā palika vestēnietis, rakstnieks Augusts Baltpurviņš, kam nebija tik „stingra roka". Zēni palaidņojās, arī sakāvās. Bet Augusts Baltpurviņš kopā ar latviešu valodas skolotāju Jāni Āboliņu noorganizēja literārā žurnāla „Asni" izdošanu. Redkolēģijā no skolēniem darbojās vēlākais filologs Kārlis Zariņš un Zelma Galiņa. Žurnālā parādījās pirmie nopietnie mēģinājumi dzejā un prozā, kurus varēja iesūtīt ikviens skolēns, kam darbs bija izdevies. (M. Goliāse.)
Pavasarī Biržu vidusskolēni izbrauca no sava miesta uz Bērzaunes „Boķiem", lai turienes ļaudīm sniegtu savus sagatavotos priekšnesumus. Skolēni spēlēja viencēlienu „Ansis Auns", tad trio (Saikavas skolas un Jāņa Ezeriņa bijušās audzēknes nodziedāja „Angel", dziedāja skolas koris. Jauku vakaru pavadīja vietējie bērzaunieši un arī Biržu miesta „galva" – Šteinbergs. (M. Goliāse.)
Mācību gadam beidzoties, skolēniem bija vēl viena iespēja – doties ekskursijā uz Rīgu un Jūrmalu. Rīgā skolēni apstaigāja un aplūkoja lepnos jūgendstila namus, ko projektēja labākie tā laika arhitekti.
Apskatīja arī prezidenta rezidenci, bet pats galvenais – noklausījās Saeimas Satversmes sapulces sēdi, kurā bija atļauts, sēžot balkonā, noskatīties valstsvīru strīdos un citās pārrunās.
Jūrmalā diena pagāja, aplūkojot dažādās vasarnīcas un peldbūves, pasēžot baltajās jūrmalas smiltīs, paraugoties jūras vilnīšu rotaļās un zilajās debesu tālēs.
Autore: DAILA SEMBERGA